• Egija,
  • Egmonts,
  • Egons,
  • Henrihs,
  • Henriks
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Nedēļas nogales salnas īpaši kaitējušas sējumiem un augļkokiem Latgalē

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 22:39, 13.05.2024


Nedēļas nogales salnas īpaši kaitējušas sējumiem, kultūraugiem, augļu kokiem un krūmiem Latgalē, aģentūrai LETA pauda aptaujātie lauksaimnieki un augļkopji.



Latvijas Augļkopju asociācijas (LAA) valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte pauda, ka naktī uz sestdienu un svētdienu Latviju piemeklējušās salnas nebija tik spēcīgas, kā nedēļas vidū, tomēr tās tāpat kaitēja augļu kokiem un krūmiem. Viņa atzīmēja, ka visspēcīgāk salnas kaitēja purvos audzēto melleņu un dzērveņu ražai.

Tāpat viņa atzīmēja, ka atšķirībā no nedēļas vidus, nedēļas nogalē salnas periods bija īsāks. Nedēļas nogalē salna naktīs bija vienu vai divas stundas, bet nedēļas vidū - līdz pat astoņām stundām.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības konsultante Ieva Kamerāde-Sniedze sacīja, ka Latgalē pagājušās nedēļas salnu rezultātā apsaluši augļu koki un stipri apsalušas mellenes. Viņa atzīmēja, ka augļu kokus un krūmus no salnas var aizsargāt ar rasināšanu, smidzināšanu un ūdens pilieniem, tomēr tas iespējams tikai, ja temperatūra nepārsniedz mīnus sešus grādus. Nedēļas vidū temperatūra Latgalē bija no mīnus sešiem līdz mīnus astoņiem grādiem un vietām sasniegusi pat mīnus 13 grādus, tāpēc šī mitrināšanas metode nesniedza vēlamos rezultātus.

Kamrāde-Sniedze pauda, ka par kultūraugiem grūtāk spriest, jo daudzi vēl nav izdīguši. Ja kultūraugs nav izdīdzis, tad salna to bojāt nevar. Viņa stāstīja, ka vietām nedaudz cietuši, bet ne pilnībā nosaluši kāposti, kā arī salnās cietuši augļu dārzi. Salnas kaitējušas arī ziemāju laukiem, kas patlaban nomocīti un saliekušies. Apsala ziemas mieži un ziemas kvieši, zemenes, ķirši, bumbieri un agrās ābeles, kā arī dekoratīvās kultūras, piemēram lilijas.

Vidzemes pusē šonedēļ apsaluši, bet nav nosaluši ziemas kvieši un vasarāji. Savukārt Kurzemi salnas gandrīz nepiemeklēja. Viņa skaidroja, ka reālos bojājumus būs iespējams konstatēt tad, kad paliks siltāks laiks.

LLKC augkopības eksperts Andris Skudra sacīja, ka nedēļas nogalē salnu rezultātā apsaluši rapši un kvieši, kuriem lapas sākušas dzeltēt. Tāpat arī apsaluši tie vasaras sējumi, kas ātrāk iesēti un jau paspējuši izdīgt, kā arī ziemas rapši. Skudra piebilda, ka par galējiem postījumiem patlaban ir grūti spriest, bet izskatās, ka salnu periods būs beidzies.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvijas bizness paplašina elektromobiļu uzlādes tīklu (+VIDEO)

Turpmāk sniegs iespēju izmantot no atjaunīgiem resursiem iegūtu zaļo enerģiju

Ekonomika Rīgas lidostā uzbūvēs jauno daudzstāvu autostāvvietu

Rīgas lidostas jauno daudzstāvu autostāvvietu par 248 000 eiro projektēs SIA "BM-projekts", informēja Rīgas lidosta.

Ekonomika Pretlikumīgas konkurences pazīmes metāllūžņu tirgū

Norises Latvijas metāllūžņu savākšanas un pārstrādes tirgū liecina, ka šajā tirgū ir vērojamas agresīvas un pretlikumīgas konkurences pazīmes, kas apdraud virknes šī tirgus dalībnieku turpmāko eksistenci un rada valstij nodokļu zaudējumus, informēja Johens Kleins, biedrības “Baltijas metāllūžņu pārstrādātāju asociācija” padomnieks.

Ekonomika Tautiešu uzņēmēji Vidzemē varēs saņemt dotācijas līdz 12 000 EUR (+VIDEO)

Remigrants ir diasporas loceklis, kurš ir atgriezies vai pārcēlies no pastāvīgas dzīves ārzemēs uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Lasiet arī

Ekonomika Atlīdzībās lauksaimnieki šogad saņēma gandrīz deviņus miljonus eiro

Apdrošinātāji atlīdzībās par izsalušajiem ziemāju sējumiem un citiem kultūru bojājumiem šogad līdz šim lauksaimniekiem izmaksājuši kopumā gandrīz deviņus miljonus eiro, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijā.

Sabiedrība Pļaujas laikā zemnieki tiek mudināti saudzēt dzīvnieku pasauli (+VIDEO)

Vēlams zālājā atstāt nenopļautus laukumus – drošības salas.

Ekonomika Piensaimnieks: «Līdz gada beigām Latvijā būs nedaudz ap 100 000 govju» (+VIDEO)

Ražošanas saimniecības izmanto mazāk dabas, resursu, mazāk dzīvnieku.

Ekonomika Pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies par 31,7%

Pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies par 31,7%, turpretim saimniecību vidējais lielums pieaudzis 2,3 reizes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2023.gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma provizoriskie dati.