Lietuva paudusi savu viedokli par alkohola «kariem» starp Latviju un Igauniju

Viņš paudis pārliecību, ka akcīžu politikā, īpaši runājot par tādām precēm, kuras iespaido sabiedrības veselību, ilglaicīgi mērķi ir svarīgāki par īslaicīgiem ieguvumiem.

«Šobrīd nekādas būtiskākas pārmaiņas akcīžu politikā neapsveram. Mēs noteikti neiesaistīsimies Latvijas un Igaunijas vārdu pārmaiņā par akcīzēm. Man nav nācies vērot, ka akcīžu kari kādam būtu nesuši ilglaicīgu labumu,» uzsvēris ministrs. «Ilgākā perspektīvā lielāka alkohola pieejamība un lietošana nodokļu maksātājiem izmaksā daudz dārgāk.»

Kā ziņots, Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» izteicās, ka visās trīs Baltijas valstīs alkoholam vajadzētu piemērot vienādu akcīzes nodokli, jo tādā gadījumā Latvija, Igaunija un Lietuva savā starpā «nevajadzīgi nekarotu», bet gan varētu kopīgiem spēkiem akcīzes nodokli izmantot kā vienu no ieročiem cīņā par sabiedrības veselību.

Jautāts, vai viņam pašam liekas, ka iecere panākt vienāda akcīzes nodokļa piemērošanu alkoholam visās trīs Baltijas valstīs ir reāli īstenojama, Kariņš pauda cerību, ka «laika gaitā mēs pie tā nonāksim».

Kā ziņots, Igaunijā no 1.jūlija par 25% tiks samazināts akcīzes nodoklis daļai alkoholisko dzērienu — alum, sidram un stiprajiem dzērieniem, lai tādējādi iegrožotu intensīvo pārrobežu tirdzniecību ar Latviju, kuras dēļ jūtami kritušies alkohola pārdošanas apjomi Igaunijā, un vienlaikus atkal piesaistītu valstij Skandināvijas tūristus.

Reaģējot uz šo nodokļa pazeminājumu kaimiņvalstī, Latvijas Saeima 21.jūnijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par akcīzes nodokli, stiprajam alkoholam akcīzes likmi samazinot par 15%.

Kā ziņots, Lietuvā no 2017.gada marta tika paaugstināts alkohola akcīzes nodoklis un saīsināts alkohola tirdzniecības laiks, lai ierobežotu pārliecīgu alkohola patēriņu, kas nereti kļūst par smagu nelaimes gadījumu un noziegumu iemeslu, bet no šā gada marta akcīzes nodoklis vēlreiz paaugstināts stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Alkohola patēriņš Lietuvā sarūk sesto gadu pēc kārtas. Statistikas departamenta dati liecina, ka pērn viens Lietuvas iedzīvotājs, kas sasniedzis vismaz 15 gadu vecumu, pērn izdzēris vidēji 11,2 litrus legālā alkohola jeb par 1,1 litru mazāk nekā 2017.gadā.