Slimnīcu gatavība ārkārtas situācijām

Lai veidotu noturīgāku un koordinētāku veselības aprūpes sistēmu ārkārtas situāciju pārvaldībā, kā arī uzlabotu sadarbību un rīcībspēju apdraudējum laikā, Rīgā aizvadīts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra organizēts starptautiska mēroga seminārs "Slimnīcu noturība un gatavība ārkārtas situācijām".

Liene Cipule, NMPD direktore: "Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko situāciju, šāda mēroga starptautiska sadarbība nav tikai vēlama - tā ir absolūti nepieciešama. Šajā seminārā piedalījās ne tikai lielās klīniskās universitātes slimnīcas, bet arī gandrīz visu Latvijas reģionālo un lokālo slimnīcu pārstāvji - gan ārsti un plānošanas speciālisti, gan vadītāji. Tā bija aktīva līdzdalība darba grupās, kur notika situāciju modelēšana, risku vadības plānošana un diskusijas par veselības aprūpes sistēmas gatavības stiprajām un vājajām pusēm. Jāapzinās, ka mēs kopā veidojam vienotu reģionu ar kopīgu gatavības līmeni. Un tas šodienas ģeopolitiskajā kontekstā ir būtiskāk nekā jebkad iepriekš."

Kā norāda Dita Heiberga, NMPD Katastrofu medicīnas centra vadītāja, tad šāda veida starptautiskas pieredzes apmaiņas semināri ir būtisks ieguldījums mūsu kapacitātē. Tas palīdz veidot vienotu izpratni un stiprina kopīgu praksi starp slimnīcām un citām iesaistītajām pusēm. Viņa akcentē, ka gatavība un noturība nav iespējama bez sadarbības - jo precīzāk mēs spējam komunicēt un rīkoties saskaņoti, jo efektīvāka būs mūsu atbilde uz jebkādu apdraudējumu.

Seminārā, kas norisinājās 9. un 10.aprīlī, piedalījās veselības aprūpes eksperti un profesionāļi no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Zviedrijas, daloties savas valsts pieredzē, izaicinājumos un risinājumos ārkārtas situācijās un noturības stiprināšanā.

Galvenā uzmanība tika veltīta slimnīcu ārkārtas situāciju vadības sistēmām, spēju stiprināšanai reaģēt uz dažādiem apdraudējumiem, kā arī personāla piesaistes un noturēšanas jautājumiem apdraudējumu apstākļos. Programma ietvēra gan lekcijas, gan praktiskas diskusijas, analizējot konkrētus scenārijus, tostarp cilvēkresursu pieejamību un sagatavotību apdraudējuma situācijās, kā arī slimnīcu infrastruktūras un medicīniskā nodrošinājuma kapacitāti, saskaroties ar ķīmiskiem, bioloģiskiem un radioloģiskiem apdraudējumiem.

Seminārā ar savu pieredzi un atziņām dalījās eksperti no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas, Lietuvas Veselības zinātņu universitātes slimnīcas Kauņā (Lietuva), Vīlandes reģiona slimnīcas (Igaunija), Viļņas Universitātes slimnīcas (Lietuva), Ziemeļigaunijas medicīnas centra (Igaunija), Helsinku Universitātes slimnīcas (Somija) un Ūmeo Universitātes (Zviedrija).

Dalībniekiem bija iespēja arī viesoties Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (Stradiņa slimnīca) un iepazīties ar slimnīcā izveidotajām ārkārtas situāciju pārvaldības un drošības sistēmām, kā arī ar Stradiņa slimnīcas gatavību dažādiem ārkārtas scenārijiem. Gan Latvijas, gan ārvalstu kolēģi ļoti atzinīgi novērtēja vizīti Stradiņa slimnīcā.