Aptauja: Vai 2022.gadā cilvēki piekopuši veselīgāku dzīvesveidu?

Analizējot datus pēc respondentu dzimuma, atklājās, ka sievietes nedaudz biežāk sniegušas atbildi, ka viņu dzīvesveids pērn kļuvis veselīgāks - viņu vidū šis rādītājs ir 20% (ievērojami veselīgāks - 5%, nedaudz veselīgāks - 15%), kamēr vīriešiem - 18% (ievērojami veselīgāks - 3%, nedaudz veselīgāks - 15%). Tikmēr 50% sieviešu un 55% vīriešu dzīvesveids iepriekšējā gadā kopumā nav mainījies, 23% sieviešu (ievērojami neveselīgāks - 9%, nedaudz neveselīgāks - 14%) un tikpat vīriešu (ievērojami neveselīgāks - 7%, nedaudz neveselīgāks - 16%) tas kļuvis neveselīgāks, bet vēl 8% sieviešu un 5% vīriešu konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Pēc ģimenē lietotās sarunvalodas 20% latviešu (ievērojami veselīgāks - 4%, nedaudz veselīgāks - 16%) un 14% krievvalodīgo (ievērojami veselīgāks - 4%, nedaudz veselīgāks - 10%) savu dzīvesveidu 2022.gadā vērtēja kā veselīgāku nekā pirms tam, 52% latviešu un 51% krievvalodīgo dzīvesveids nemainījās, 22% latviešu (ievērojami neveselīgāks - 7%, nedaudz neveselīgāks - 15%) un 28% krievvalodīgo (ievērojami neveselīgāks - 17%, nedaudz neveselīgāks - 11%) tas kopumā kļuva neveselīgāks, bet vēl 6% latviešu un 8% krievvalodīgo konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Salīdzinot rezultātus pēc izglītības līmeņa, secināms, ka respondenti ar iegūtu augstāko izglītību biežāk norādījuši, ka pagājušajā gadā viņu dzīvesveids ir kļuvis veselīgāks - viņu vidū šādu atbildi sniedza 23% (ievērojami veselīgāks - 4%, nedaudz veselīgāks - 19%), kamēr respondentiem ar vidējo izglītību - 10% (ievērojami neveselīgāks - 2%, nedaudz neveselīgāks - 8%). Dzīvesveida izmaiņas pērn nebija 50% ar iegūtu augstāko izglītību un 57% vidējo izglītību ieguvušo respondentu, dzīvesveids kopumā neveselīgāks kļuvis 19% aptaujāto augstāko izglītību ieguvušo grupā (ievērojami neveselīgāks - 6%, nedaudz neveselīgāks - 13%) un 27% ar vidējo izglītību (ievērojami neveselīgāks - 10%, nedaudz neveselīgāks - 17%), bet vēl attiecīgi 7% un 6% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Interesanti, ka pēc apdzīvotās vietas tipa lauku iedzīvotāji visbiežāk norādījuši, ka viņu dzīvesveids aizvadītajā gadā ir kļuvis veselīgāks - viņu vidū šādu atbildi sniedza 26% (ievērojami veselīgāks - 4%, nedaudz veselīgāks - 22%), kamēr Rīgas iedzīvotājiem šis rādītājs ir 16% (ievērojami veselīgāks - 4%, nedaudz veselīgāks - 12%), bet citās pilsētās dzīvojošajiem - 19% (ievērojami veselīgāks - 5%, nedaudz veselīgāks - 14%).

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, no 12. līdz 13.janvārim aptaujāti 1610 respondenti.