Noziedznieki izkrāpj naudu, izveidojot viltus mājas lapas (+VIDEO)

Ikviens no mums lielākoties ikdienā izmanto dažādas meklētājprogrammas un vietnes. Taču, lai sev nepieciešamās informācijas meklējumi neradītu nevēlamas sekas, svarīgi atcerēties to, ka arī meklētājprogrammās pieejamā informācija vienmēr rūpīgi jāpārbauda. Kā norāda krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma, krāpnieki nereti meklētājprogrammās izplata viltus lapas, lai iegūtu cilvēku datus vai panāktu, ka tiek lejupielādēta ļaunprātīga programmatūra.

Pēdējo dienu laikā novērota lielāka krāpnieku aktivitāte, manipulējot ar meklēšanas rezultātiem un veidojot iestāžu viltus mājaslapas. Krāpnieki izmanto plaši izmantotas meklētājprogrammas, piemēram, Google, lai nodrošinātu, ka krāpnieciskās vietnes meklēšanas rezultātos atrodas viegli pamanāmās vietās. Jau ir atklāti gadījumi, kad, piemēram, meklējot e-veselība vai eParaksts interneta lapu, rezultātos kā pirmā vietne parādās krāpnieku izveidots viltojums, savukārt īstā vietne rezultātos redzama zemāk. Nereti aiz neuzmanības vai intuitīvi cilvēki atver pirmo saiti, kas parādās meklēšanas rezultātos, un šo principu krāpnieki izmanto savā labā.

Kā atpazīt krāpnieciskas vietnes?

Novērojams, ka krāpnieciskas vietnes bieži tiek veidotas pēc iespējas līdzīgākas jau zināmām mājaslapām, un kurās nepieciešams ievadīt maksāšanai nepieciešamus datus, piemēram, Amazon, PayPal vai internetbankas. Papildus oficiālajam dizainam, logo un saturam pēc iespējas līdzīgāku veido arī krāpnieciskās lapas URL jeb vietnes nosaukumu. Savukārt pašā mājaslapā nereti atspoguļo vilinošu informāciju, piemēram, lielas atlaides. Krāpnieciskajā vietnē mēdz nestrādāt visas sadaļas, jo viltota ir tikai pirmā lapa. Attiecīgi, ja ir viltota internetbanka, tad visbiežāk, mēģinot piekļūt savam kontam, redzēsiet kļūdas paziņojumus un sākumlapā parādīsies aicinājums vēlreiz ievadīt informāciju vai apstiprināt pieslēgšanos ar PIN 2 kodu no autentifikācijas rīka.

Praktiski padomi, kā samazināt krāpšanas riskus

Lai gan šādi krāpšanas mēģinājumi kļūst arvien grūtāk pamanāmi, ievērojot piesardzību ir iespējams samazināt krāpšanas riskus. Ja ziniet, kādu vietni vēlaties apmeklēt, vislabāk tās adresi (URL) ievadīt manuāli, nevis paļauties uz meklēšanas rezultātiem. Atverot mājaslapu, vienmēr pievērsiet uzmanību tās adresei - vai neparādās lieki burti, punkti, domuzīmes un citas neprecizitātes. Tāpat svarīgi pārliecināties, vai vietnes adrese satur https apzīmējumu, kur "s" simbolizē secure jeb drošs.

Veicot jebkuras darbības, kas prasa autentifikācijas metožu izmantošanu, piemēram, Smart-ID, jāatceras, ka PIN 1 kods nepieciešams, lai apstiprinātu pieslēgšanos internetbankai vai citiem kontiem. Savukārt PIN 2 kods jāizmanto apstiprinot darījumus, piemēram, maksājuma veikšanu.

Tāpēc vienmēr svarīgi pirms PIN 2 koda ievadīšanas pārliecināties, vai tiek apstiprināta tā darbība, kuru vēlaties veikt. Tāpat papildu drošību datorā un telefonā iespējams nodrošināt ar rīkiem, kas paziņo, ja tiek mēģināts apmeklēt viltus vietni. Piemēram, izveidotais bezmaksas rīks - DNS ugunsmūris, kas pasargā no tādiem kiberapdraudējumiem kā viltus bankas lapām, krāpnieciskām tirdzniecības platformām, vīrusus izplatošām vietnēm u.c.

Arvien aktīvāk tiek izsūtītas viltus īsziņas

Tāpat krāpnieki arvien aktīvi turpina izsūtīt viltus īsziņas, uzdodoties par dažādu valsts iestāžu pārstāvjiem. Ziņai tiek pievienota saite, kuru atverot persona tiek aicināta ievadīt internetbankas datus, lai piekļūtu norādītajai informācijai. Šajā mirklī personas bankas konta piekļuves dati nonāk krāpnieku rokās un tie tiek izmantoti, lai piekļūtu reālajam personas kontam. Jāņem vērā, ka valsts iestādes šāda veida īsziņas nekad neizsūta. Tāpat atgādinām, ka šobrīd, lai piekļūtu latvija.lv, nepieciešams kvalificēts elektroniskais paraksts. Autentifikācija ar internetbankas datiem, kā tas bija agrāk, nav iespējama.

Ja esat kļuvis par krāpšanas upuri vai jums rodas aizdomas par krāpšanu, nekavējoties ziņojiet bankai un vērsieties Valsts policijā.