Latvijas Banka: Latvija saņems divus sitienus - no ASV un ES

Pēc Rutkastes vārdiem, vispirms "sitiens" gaidāms no ASV pa tām nozarēm, kas tieši darbojas ASV tirgos, bet pēc tam arī no ES, kas ir Latvijas galvenais tirdzniecības partneris un aktīvi tirgojas ar ASV. Rutkaste uzsvēra, ka būtiski saprast, kā ASV tarifi ietekmēs Eiropu un tās tautsaimniecības attīstību.

Latvijas Bankas pārstāvis skaidroja, ka pašreizējie aprēķini par 25% ievedmuitas tarifu Latvijai varētu nest "0,5% līdz 1% mīnusu iekšzemes kopproduktā". Viņš pieļāva, ka ietekme uz inflāciju varētu nebūt liela, ja vien Latvija neveicinās pretpasākumus un neapliks ar lielākiem tarifiem to, ko Latvija importē no ASV, lai gan imports no ASV Latvijā ir diezgan zems.

"Kopumā ar visiem pretpasākumiem inflācija nesagādās galvenās galvassāpes. Galvassāpes radīs ekonomika. [..] Latvijas eksports uz ASV ir 4%, kur daļu veido preces un pakalpojumi, taču Latvijai ir diezgan liela netiešā ietekme," skaidroja Rutkaste un piebilda, ka Latvija eksportē dažādas izejvielas Eiropas ražotājiem, savukārt Eiropas ražotāji šos produktus eksportē uz ASV.

Latvijas Bankas pārstāvis sacīja, ka ir diezgan liela nenoteiktība. Viņš atminējās, ka ASV prezidenta Donalda Trampa pirmās administrācijas laikā, piemērojot tarifus, pieauga ASV dolāra kurss un tas kļuva spēcīgāks, zināmā mērā kompensējot tarifus. "Tolaik Eiropas ražotāji varēja nepalielināt cenas. ASV dolārs kļuva dārgāks. Par saņemtajiem dolāriem, pārdodot ASV tirgū preces, konvertējot mēs saņēmām pretī lielāku eiro daudzumu. Mūsu uzņēmumi strādā eirotelpā, un tas kompensēja šo tarifu ietekmi. Patlaban ir grūti pateikt, vai tā būs arī šoreiz. Pirmā reakcija bija, kad ASV dolārs pavājinājās. Tas lielā mērā saistīts ar šo netipiski lielo šoku," stāstīja Rutkaste.

Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), demonstrējot globālo pasaules karti, aicināja nesamulst par to, ka pret Meksiku, Kanādu vai Krieviju Trampa administrācija tarifus pašlaik nav noteikusi. Pēc politiķa paustā, šīm valstīm tarifus noteica iepriekš. Savukārt attiecībā uz Krieviju spēkā ir sankcijas un nekāda tirdzniecība nenotiekot.

Eksports no Latvijas uz ASV 2024.gadā pamatā tā bija koksne, uz kuru šie tarifi neattiecas. Ministrs norādīja, ka koksne veido lielu apjomu, taču nav skaidrs, vai ASV apturēs koksnes iegādi, vai arī ASV pirks koksni par dārgāku cenu. Valainis uzsvēra, ka teleskopiskie tēmekļi, diagnostikas, laboratorijas, reaģenti ir ļoti augstas pievienotās vērtības produkti, kas pamatā iet no Latvijas uz ASV. Viņš pieļāva, ka šo uzņēmumu biznesu ar ASV jaunie tarifi būtiski neietekmēs. Ministrs sprieda, ka, visticamāk, ASV uzņēmēji, kas ir Latvijas partneri, samaksās vairāk.

"Tie ir labi zināmi Latvijas uzņēmumi, kurus esam jau identificējuši. Gadījumā, ja viņiem būs nepieciešama palīdzība, mēs no savas puses piedāvāsim atbalsta mehānismus - gan no spēkā esošajiem atbalstu mehānismiem, kas pieejami jau patlaban, gan arī no citiem, kuras mēs vajadzības gadījumā radīsim," uzņēmējiem solīja Valainis.

"Mūsu riski izvērtējums liecina par īstermiņa svārstībām. Runājot par ilgtermiņu, viens no lielākajiem ir tarifu spirāles risks, kad valstis sāk vienai otrai atbildēt. Tas viennozīmīgi novadīs pie ļoti negatīvām sākām visām tām ekonomikām, kas tajā iesaistās," secināja ekonomikas ministrs.

Jau ziņots, ka 5.aprīlī stājās spēkā 10% ASV ievedmuitas tarifi importam gandrīz no visām ārvalstīm. Savukārt ES paziņojusi, ka īstenos pretpasākumus, lai gan arī paudusi gatavību sarunām ar ASV. Par pretpasākumiem paziņojušas daudzas pasaules valstis.

Vissmagāk no jaunajiem tarifiem ir cietusi Ķīna - Vašingtonas galvenā ekonomiskā sāncense, bet arī nozīmīga tirdzniecības partnere, kuras produktiem kopš Trampa atgriešanās Baltajā namā ir piemēroti tarifi, kas šobrīd sasniedz pat 104%.

Sākotnēji viņš nāca klajā ar 34% papildu tarifu Ķīnas precēm. Taču pēc tam, kad Ķīna atbildēja ar savu tarifu tādā pašā apmērā amerikāņu precēm, Tramps noteica vēl 50% lielu papildu nodevu. Ņemot vērā februārī un martā noteiktās nodevas, kumulatīvais tarifu pieaugums Ķīnas precēm Trampa otrās prezidentūras laikā sasniedz 104%.

Tramps uzskata, ka viņa politika atjaunos zaudēto ražošanas bāzi, liekot uzņēmumiem pārcelties uz ASV. Tomēr daudzi uzņēmējdarbības eksperti un ekonomisti apšauba, cik ātri - ja vispār - tas var notikt, un brīdina par inflācijas pieaugumu, jo tarifi paaugstinās cenas.

Otrdienas vakarā Tramps arī paziņoja, ka ASV pavisam drīz paziņos par lielu tarifu piemērošanu farmācijas produktiem.

Atsevišķi Kanāda paziņoja, ka trešdien stāsies spēkā tās tarifi noteiktiem ASV importētajiem automobiļiem.