Balts aplikums uz mēles, vai celt trauksmi?

Mēle var pastāstīt daudz par organisma veselību. To vajadzētu parādīt ārstam, vai nav radies pārāk lieks aplikums. Ļoti rūpīgi mēli vēro Austrumu medicīnas lietpratēji, uzskatot to par nopietnu karti, kas atspoguļo izmaiņas iekšējos orgānos un vēsta par iespējamo saslimšanu. Gan Ķīnas medicīnā, gan ajurvēdā mēle ir ļoti svarīga diagnostikā. Vispirms veselības stāvokli vērtējam pēc pulsa. Pēc tam aicinām pacientu izbāzt mēli. Tajā saskatītās izmaiņas liecina par novirzēm no normas, atklāj tās tāpat kā analīzes vai cits izmeklējums klasiskajā Rietumu medicīnā. Jo perfektāk ārsts pārvalda šīs zināšanas, jo precīzāka ir diagnostika. Proti, noteiktās vietās uz mēles atspoguļojas jeb projicējas mūsu iekšējie orgāni – plaušas, sirds, gremošanas orgāni, liesa un nieres, arī mugurkauls. To veselības stāvokli vērtē pēc atbilstošās mēles daļas izskata, krāsas un citiem rādītājiem.
Ja organismā nav noviržu, mēle ir viegli sārta, mitra un viendabīga. Uz tās ir neliels aplikums, tomēr ne pārmērīgs vai izmainītā krāsā. Virsmā nav iešķēlumu, bedrīšu vai citu defektu. Izmaiņas mēles izskatā liecina par dažādām veselības ķibelēm. Ja kādā orgānā ir bojājums, atbilstošajā mēles apvidū var izveidoties, piemēram, aplikums – balts vai dzeltenīgs, rasties apsārtums, veidoties rievas vai iespiedumi. Mēles aplikuma cēlonis var būt arī nepilnvērtīga mutes higiēna, nepietiekama šķidruma uzņemšana, elpošana caur atvērtu muti, smēķēšana, ilgstoša alkohola lietošana, infekcijas, drudzis, arī atsevišķi medikamenti, karsti dzērieni un tamlīdzīgi. Nereti mēles aplikums norāda uz kuņģa un zarnu trakta problēmām, piemēram, atvilni no barības vada. Tāpat aplikums liecina, ka organismā ir par daudz toksīnu, kāds orgāns darbojas aplami vai hiperaktīvi. Ja tas ir dzeltenīgs, slikti funkcionē aknas vai žultspūslis. Ja aplikuma nav vai arī tas ir izveidojies ļoti biezā slānī, notikušas iekšķīga rakstura izmaiņas. Baltums mēles viducī vēstī par toksīnu uzkrāšanos zarnās. Brūnums mēles gala sānos liecina par iekaisumu plaušās.
Ja, izbāžot mēli un aplūkojot to spogulī, cilvēks pamana tādas izmaiņas kā plaisas, biezu aplikumu, nedabisku sārtumu, izmaiņas mēles viduslīnijā, zobu nospiedumus uz mēles malām, vai kādu citu nesmukumu, kas iepriekš nav bijis uz mēles, ir vērts doties pie ģimenes ārsta un izstāstīt novēroto.
Iespējams, ārsts ieteiks veikt izmeklējumus, lai uzzinātu, vai veselības problēmas patiesi ir samilzušas. Ja analīzes apliecinās novirzi no normas, tā būs vērtīga informācija kā pacientam, tā ģimenes ārstam. Jo ārsts zinās, kas par vainu un kā to ārstēt, savukārt pacients būs priecīgs, ka laikus vērsies pēc palīdzības. Taču analīzes var arī neuzrādīt izmaiņas.
Mēle būs pateicīga, ja ik dienu to tīrīsiet. Tādā veidā atbrīvojot to no bakteriālā aplikuma un toksīniem. Līdz ar to pasargāsim sevi no šo vielu nokļūšanas atpakaļ organismā. Tīrot mēli arī elpa kļūs tīkamāka, spēsim daudz pilnīgāk, niansētāki izjust garšas.
Dr. Ilona Ābele-Šrenka (ģimenes ārste, ajurvēdas speciāliste)