Valsts iespējas palīdzēt Krievijas vajātiem Latvijas iedzīvotājiem ir ierobežota

Kontekstā ar Krievijas vēršanos pret Latvijas labdarības organizāciju "Ziedot.lv" aicinātas skaidrot, kādu valsts atbalstu var saņemt Latvijas iedzīvotāji un organizācijas, kas turpinot valsts politikas līniju sniedz atbalstu Ukrainai, bet pret kuriem šī iemesla dēļ aizmuguriski kriminālprocesuālas darbības veic Krievija, abu ministriju pārstāvji praktiskus atbalsta mehānismus nepiedāvāja, lai arī ĀM atzīmēja, ka iestādes var sniegt konsultatīvu padomu un iedot advokātu kontaktus. Valstij neesot iespēju iejaukties Krievijas procesos vai praktiski aizstāvēt iedzīvotāju vai organizāciju intereses šajā valstī.

Šovasar kļuva zināms, ka Krievijas Ģenerālprokuratūra ir pieprasījusi atzīt Latvijas labdarības organizācijas "Ziedot.lv" darbību par ekstrēmistisku un iekļaut organizāciju Krievijas ekstrēmistisko organizāciju sarakstā. "Ziedot.lv" tika saņēmusi pavēsti no Krievijas ierasties uz tiesas sēdi 18.augustā, kuru organizācija nolēma neapmeklēt. Kopumā situācija radīja jautājumus, kā rīkoties Latvijas iedzīvotājiem, organizācijām un uzņēmumiem, pret kuriem par Ukrainai sniegto atbalstu kara laikā aizmuguriski vēršas Krievija, piemēram, kā būtu jāreaģē uz vēstulēm no Krievijas iestādēm, vai tās ignorēt vai tomēr meklēt juristus Krievijā un doties uz šādām tiesām?

TM aģentūrai LETA atzīmēja - ņemot vērā agresorvalsts Krievijas īstenoto karu Ukrainā, Latvija neatzīst šādus Krievijas tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu lēmumus. Tāpat TM akcentēja, ka Latvijai ar Krieviju nav spēkā esošu divpusēju līgumu par savstarpējo sadarbību nedz administratīvo pārkāpumu procesos, nedz civilprocesos, nedz kriminālprocesos.

Savukārt ĀM paziņoja, ka nosoda šādu Krievijas prettiesisku rīcību, aizmuguriski ierosinot politiski motivētas lietas pret ārvalstu labdarības organizāciju un pilsoņiem, jo Krievija šādi uzbrūk ne tikai Ukrainai, bet arī visiem tiem, kuri atbalsta Ukrainu. Tomēr praktisku atbalsta instrumentu šādos sarežģījumos nonākušajiem esot maz - ĀM varot sniegt padomu, kā rīkoties konkrētā ārkārtas situācijā ārvalstīs, vienlaikus tā nevar iejaukties ārvalsts tiesu, policijas un tiesību aizsardzības iestāžu darbībā, sniegt juridiskas konsultācijas un advokāta pakalpojumus. Vēstniecība varot nodrošināt ar tās rīcībā esošo ārvalstu advokātu sarakstu.

ĀM arī atkārtoti izklāstīja, ka drošības nolūkos iesaka izvairīties no došanās uz Krieviju, jo valstī var tikt pārkāpti tiesiskuma un cilvēktiesību principi, tādēļ pastāv prettiesiskas aizturēšanas un politiski motivētu represiju riski. Tā kā pastāv augsts provokāciju risks un iespējas nodrošināt konsulāro palīdzību Latvijas valstspiederīgajiem Krievijā ir ierobežotas, ĀM kopumā nerekomendē Latvijas valstspiederīgajiem ceļot uz Krieviju.

ĀM klāstīja, ka attiecībā uz ārvalsts uzņēmumiem ir skaidri saredzama Krievijas vēlme prettiesiski nepieļaut ārvalstu kapitāla izvešanu, kā arī vēršanās pret tiem, kas atbalsta Ukrainu.

Kā ziņots, Krievijas Ģenerālprokuratūra ir izteikusi pieprasījumu atzīt Latvijas "Ziedot.lv" veiktās darbības par ekstrēmistiskām, kā arī iekļaut organizāciju Krievijas ekstrēmo organizāciju sarakstā. Vienlaikus tiek pieprasīts atzīt organizācijas mājaslapā publicēto informāciju par sniegto palīdzību Ukrainai par aizliegtu informāciju saskaņā ar Krievijas normatīvajiem aktiem un ierobežot piekļuvi "Ziedot.lv" tīmekļvietnei Krievijas teritorijā.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja "Ziedot.lv" pārstāve Ilze Ošāne, organizācija nekādā veidā neiesaistīsies un neveiks turpmākas darbības saistībā ar Krievijas Ģenerālprokuratūras prasību iekļaut "Ziedot.lv" organizāciju Krievijas ekstrēmistisko organizāciju sarakstā. "Ziedot.lv" neveiks nekādas turpmākās darbības saistībā ar Krievijas apsūdzību, nesniegs paskaidrojumus un citu saistīto informāciju, tādējādi arī neatzīstot Krievijas tiesas jurisdikciju izskatīt pret organizāciju vērsto Ģenerālprokuratūras apsūdzību, skaidroja Ošāne.

Viņa uzsvēra, ka saņemtie materiāli nav sagatavoti, izsūtīti un paziņoti atbilstoši starptautiskajai tiesiskās sadarbības kārtībai un procesuālajiem standartiem, kā rezultātā tiesas pavēste nav uzskatāma par juridiski saistošu, skaidroja Ošāne.

Viņa stāstīja, ka par "ekstrēmu" identificēta ne vien palīdzība Ukrainas aizstāvju vienībai "Azov", bet arī plakāta, kas nosaukts par "propagandas materiālu", izvietošanas finansēšana pie Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeja fasādes pretī Krievijas vēstniecībai, kas "diskreditējot Krievijas augsta ranga amatpersonas un bruņotos spēkus".