Labklājības ministrija (LM) plāno virzīt Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, kas ļautu iedzīvotājiem, kas ir valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieki, piecus gadus pirms pensijas vecuma pārtraukt dalību pensiju otrajā līmenī un pievienot uzkrāto kapitālu pensiju pirmajam līmenim, informēja ministrijā.

"Bāzes pensija" būtu regulārs ikmēneša maksājums, kas no valsts pamatbudžeta tiktu izmaksāts papildu no sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātajai vecuma pensijai. "Bāzes pensija" tiktu izmaksāta visiem vecuma pensijas saņēmējiem.

Vispārējā pensionēšanās vecums šogad palielināts līdz 65 gadiem, bet pensijas saņemšanai nepieciešamais minimālais darba stāžs - līdz 20 gadiem.

Parlamentārieši ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par valsts pensijām", ar kuriem plānots precizēt kārtību, kādā darbs bijušajās PSRS valstīs pielīdzināms apdrošināšanas stāžam.

Pensionāriem no nākamā gada neapliekamo minimumu varētu noteikt 1000 eiro apmērā mēnesī, intervijā LTV sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Latvijā 77% respondentu neatbalsta valdības iniciatīvu samazināt iemaksu apmēru pensiju otrajā līmenī, turklāt 45% uzskata, ka jebkuras izmaiņas pensiju sistēmā mazina tai uzticību, informēja bankas pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.

Gana liela daļa Latvijas iedzīvotāju nav pārliecināti par savu finansiālo stabilitāti pensijas vecumā - tikai katrs piektais nešaubās par savu finansiālo labklājību vecumdienās, bet vairāk nekā 40% aptaujāto jūtas nedroši, informēja "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākais "Novecošanās ziņojums 2024" (Ageing Report 2024) prognozē, ka laika posmā līdz 2070.gadam Latvijā gaidāms lielākais samazinājums pensijas attiecībai pret algu, informē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) pārstāvji.

Patlaban Latvijā lielākā vecuma pensija kādam pensionāram ir 43 000 eiro mēnesī, aģentūra LETA noskaidroja Valsts sociālas apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).