Finanšu nozares asociācija: Krāpnieki ķer upurus uz ātrumu

Aizvadīto divu nedēļu laikā finanšu krāpnieki masveidā izsūta viltus īsziņas CSDD vārdā par nepieciešamību it kā apmaksāt sodu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Finanšu nozares asociācija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un atcerēties, ka CSDD informāciju par sodiem neizsūta caur īsziņām, kā arī atgādina nekad steigā neievadīt bankas datus nepārbaudītās vietnēs.

Neskatoties uz to, ka jau novērsto krāpšanas gadījumu skaits pārsniedz īstenoto, šī gada maijā no iedzīvotājiem izkrāpti vairāk nekā 966 tūkstoši eiro, savukārt pasargāts - vairāk nekā miljons eiro.

Kopumā redzams, ka krāpnieki izmanto arvien inovatīvākus risinājumus un pielāgo krāpšanas metodes attiecīgajai sezonalitātei vai sabiedrībā aktuālajām norisēm. Tā, šobrīd, kad cilvēki daudz vairāk dodas dažādos izbraucienos un pasākumos, krāpnieki CSDD aizsegā mēģina izvilināt datus un izkrāpt naudu. Tāpēc svētku laikā aicinām ievērot ceļu satiksmes noteikumus, lai nerastos šaubas par iespējamu pārkāpumu. Ja rodas aizdomas, labāk pašam, bez saīsinātajām saitēm, apmeklēt oficiālo CSDD mājaslapu un pārliecināties par savu pārkāpumu statusu.

Četrās lielākajās Latvijas bankās 2025.gada maijā reģistrēti šādi krāpšanas gadījumi: īstenotie krāpšanas gadījumi - 1 049 713 eiro apmērā, novērstie - 966 035 eiro. Savukārt kopš gada sākuma (janvāris-maijs): īstenotie - 4 280 456 eiro, novērstie - 4 442 180 eiro.

Valsts policija norāda, ka šogad krāpšanas apmēri turpina pieaugt. 2025.gada pirmajos piecos mēnešos policijā reģistrēti vairāk nekā 2000 krāpšanas gadījumu, kas saistīti ar finanšu izkrāpšanu, tostarp telefonkrāpšanām, viltus investīciju platformām un pikšķerēšanas shēmām. Nozīmīga daļa šo gadījumu notikuši tieši svētku un pirmssvētku laikā, kad cilvēki ir mazāk uzmanīgi.

Policija īpaši izceļ krāpnieciskās aptaujas sociālajos tīklos, kur upuri tiek aicināti aizpildīt viltus banku vārdā izveidotas anketas. Piemēram, Liepājā sieviete pēc Facebook aptaujas aizpildīšanas zaudēja 1600 eiro, jo tika prasīts ievadīt bankas piekļuves datus. Rīgā reģistrēti vairāki līdzīgi gadījumi, kur upuri zaudējuši no dažiem simtiem līdz vairāk nekā tūkstotim eiro.

Nepieciešama telekomunikāciju operatoru un regulatoru iesaiste

Lai arī Latvijas bankas aktīvi investē gan tehnoloģijās, gan cilvēkresursos, kā arī regulāri informē klientus par datu aizsardzību, ar to nepietiek, lai apkarotu masveida krāpšanu un aizsargātu iedzīvotājus. Tāpēc ir nepieciešams ieviest risinājumus un regulējumus, kas noteiktu arī telekomunikāciju operatoriem pienākumu ieguldīt resursus krāpšanas novēršanai. Tikai visu iesaistīto pušu kopīga rīcība var būtiski samazināt krāpšanas apmērus un pasargāt iedzīvotājus.

Svarīgi! Lai aizsargātu Latvijas iedzīvotājus no krāpšanas vietnēm, CERT.LV sadarbībā ar NIC (.LV domēna vārdu reģistra uzturētāju) ir izveidojuši bezmaksas rīku - DNS ugunsmūri. Vairāk informācijas par DNS ugunsmūra darbību un uzstādīšanu https://dnsmuris.lv.