Latvija atteikusi patvērumu Krievijas pilsonim

Krievijas pilsonis šogad maijā vērsās Valsts robežsardzē ar iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Pieteicējs apgalvoja, ka viņš un viņa tuvinieki Krievijā pakļauti uzbrukumiem un dzīvības apdraudējumam.

Sākotnējā intervijā viņš kā patvēruma lūgšanas motīvu norādīja, ka Krievijā ir saņēmis vairākas pavēstes. Vīrietis apgalvojis, ka viņa drošība un dzīvība ir apdraudēta, jo tiks nosūtīts uz karu Ukrainā. Tāpat viņam esot psihiska rakstura problēmas, viņš spējot sev nodarīt pāri un lieto speciālus medikamentus.

Savukārt tālākās intervijas laikā vīrietis apgalvojis, ka Krievijā viņš bijis politiski aktīvs, proti, piedalījies trijos mītiņos un sociālajā tīklā publicējis ierakstus, kuros iestājies pret karu un korupciju.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde rudenī atteica piešķirt bēgļa un alternatīvo statusu. Pārvalde argumentēja, ka vīrietis lūdza patvērumu tikai 2024.gada 4.maijā, kad tika aizturēts Rīgas lidostā, mēģinot izceļot uz Melnkalni ar viltotu Polijas uzturēšanās atļauju. Vīrietis neizrādīja interesi par patvērumu ne 2021.gadā, kad pārvaldes uzturēšanās atļauju nodaļa anulēja viņa termiņuzturēšanās atļauju un viņš labprātīgi atgriezās Krievijā, ne arī 2023.gadā, ieceļojot Latvijā.

Nepiekrītot pārvaldes lēmumam, vīrietis vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Tiesā viņš argumentēja, ka viņa ģimene - māte un vecāmāte - dzīvo Latvijā, pieteicējs ir precējies ar Latvijas pilsoni.

Tiesa noraidīja viņa pieteikumu. Tiesai, piemēram, nebija pamata secināt, ka pieteicējs varētu tikt uzskatīts par tādu personu, kuras politiskie uzskati vai darbība varētu būt par pamatu viņa iespējamai politiskai vajāšanai Krievijā. Proti, no lietas materiāliem neizriet, ka izskatāmajā gadījumā būtu pamats konstatēt aktīvu pieteicēja politiskā viedokļa paušanu.

Tiesai nebija pamata apšaubīt, ka pieteicējs dažas reizes varētu būt piedalījies Aleksejs Navaļnija organizētajos mītiņos un vēlāk pretkara mītiņā, tomēr, kā liecina publiski pieejamā informācija, šajās aktivitātēs piedalījās milzīgs cilvēku skaits, savukārt lietas materiāli nenorāda uz to, ka pieteicējs būtu individuāli atklāti dalījies ar savu politisko nostāju, piemēram, sociālajos tīklos.