Mācoties no drona incidenta, AM apņēmusies turpmāk ātrāk apziņot sabiedrību

Ministrijas izplatītā paziņojumā apgalvots, ka nozares eksperti ir veikuši padziļinātu incidenta un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) reaģēšanas izvērtējumu, skaidri identificējot nepieciešamās izmaiņas sistēmā.

Pirmkārt, kopš incidenta ir stiprinātas Latvijas pretgaisa aizsardzības spējas. Tika pieņemts lēmums uz Latgales reģionu nosūtīt Gaisa spēku mobilās kaujas grupas, kas bruņotas ar novērošanas radariem un tuvās darbības pretgaisa aizsardzības raķetēm. Tā ir nepārtraukta operācija, kurā iesaistīti gan profesionālā dienesta, gan valsts aizsardzības dienesta karavīri, skaidro AM. Vienlaikus tiek attīstīti dažādi citi risinājumi, kas spētu dronus neitralizēt gan kinētiski, gan nekinētiski, proti, ar elektromagnētiskām un citām spējām.

Otrkārt, Latvijas austrumu robeža ir daļa no NATO ārējās robežas, tāpēc notiek dialogs, lai nodrošinātu aktīvāku NATO spēku klātbūtni. Ir noteiktas skaidrākas procedūras NATO gaisa patrulēšanas misijai Baltijas valstīs, ļaujot Vācijas iznīcinātājiem nepieciešamības gadījumā iznīcināt Latvijas gaisa telpā ielidojušus agresorvalstu dronus. Tāpat NATO un Bukarestes devītnieka formātos jau ir aktualizēta nepieciešamība ieviest pretgaisa aizsardzības rotācijas modeli, informē AM.

Treškārt, lai krīzes situācijās nodrošinātu operatīvu un precīzu lēmumu pieņemšanu, ir veikti uzlabojumi NBS, kā arī Latvijas starpinstitūciju sadarbības informācijas apmaiņas algoritmos, saīsinot lēmumu pieņemšanas ķēdi reaģēšanai uz līdzīgiem incidentiem jau miera laikā.

Ceturtkārt, AM atzīst, ka sabiedrības apziņošanai apdraudējuma situācijās ir jābūt ātrākai un precīzākai, tālab ir izstrādāts mehānisms informācijas apritei starp NBS, iekšlietu operatīvajiem dienestiem un sabiedrību. Apdraudējuma gadījumā operatīvi tiks apziņoti masu mediji, un informācija publicēta oficiālajos AM un Latvijas armijas kontos. Iedzīvotāji tiks apziņoti ar 112 mobilās aplikācijas palīdzību, savukārt pašvaldību vadītājus apdraudējuma gadījumā informēs reģionālās Zemessardzes vienības, tostarp par situācijām, kad būs nepieciešams pašvaldību vadītāju atbalsts vietējo iedzīvotāju apziņošanā konkrētajās teritorijās.

Mobilās aplikācijas izmantošana iedzīvotāju apziņošanai ir tikai pagaidu risinājums līdz brīdim, kad Latvijā darbosies agrīnās brīdināšanas šūnu apraides sistēma, piebilst AM.

NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš uzsver, ka 7.septembrī notikušais drona incidents apstiprina jaudīgas un efektīvas pretgaisa aizsardzības sistēmas lielo lomu mūsu valsts aizsardzības stiprināšanā, tāpēc, viņa skatījumā, ir mērķtiecīgi jāturpina jau iesāktais darbs pie gaisa telpas kontroles un aizsardzības modernizēšanas un pilnveidošanas. Aizgūstot Ukrainas pieredzi un izvērtējot operacionālo nepieciešamību, Latvijai nepieciešams paplašināt daudzveidīgu sensoru klāstu, uzsver Kalniņš.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) norāda, ka drona incidents iezīmē jaunu posmu Latvijas gatavības stiprināšanai pret hibrīdajiem apdraudējumiem no Krievijas puses. "Mums ir daudzas mācībstundas un konkrēti uzlabojumi visos līmeņos," apliecina Sprūds.

Ministrs arī uzsver, ka krīžu pārvarēšanā Latvijas institūciju sadarbībai un sabiedrības noturībai būs vislielākā nozīme, bet vienlaikus ir jāpanāk lielāks atbalsts no sabiedrotajiem, tādēļ NATO austrumu flanga valstis gaisa telpas stiprināšanas jautājumi kopīgi tikšot aktualizēti arī nākamnedēļ gaidāmajā alianses aizsardzības ministru sanāksmē Briselē.

Kā ziņots, 7.septembra drona incidents un no tā gūtās mācības trešdien atkārtoti tika pārrunātas arī Valsts prezidenta sasauktajā Nacionālās drošības padomes sēdē, kurā amatpersonas bija vienisprātis par nepieciešamību uzlabot radaru pārklājumu un detekcijas spējas bezpilota lidaparātu radīta apdraudējuma gadījumā, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris.

Kā ziņots, 7.septembrī Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas "Shahed" tipa drons. Latvijas NBS situāciju monitorējuši, taču netika pieņemts lēmums nedz šo dronu notriekt, nedz pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus, kas izpelnījās daļas sabiedrības kritiku. Kad drons nokrita, deaktivizēta tā kaujas galviņa, kas sākotnēji nebija eksplodējusi.

Pēc notikušā AM sāka konsultācijas ar sabiedrotajiem, kas pēdējā laikā saskārušies ar līdzīgiem incidentiem. Tāpat tiek iniciētas plašākas konsultācijas, lai kopā ar NATO sabiedrotajiem meklētu kolektīvus risinājumus. Aizsardzības resorā arī tika sāktas izvērtēšana par atbildīgo personu rīcību incidenta laikā.