Plānots, ka ierobežojumi neattieksies uz tām personām, kuras Latvijā saņēmušas Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju, atbilstoši Imigrācijas likumā noteiktajām prasībām.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apsekojis vairāk nekā 4710 objektus visā Latvijā un secinājis, ka tikai 394 objekti atbilst patvertņu prasībām.

2024.gadā Latvijā legāli strādāja ap 7336 Ukrainas civiliedzīvotāji-nerezidenti, bet 2025.gada februārī to skaits jau pārsniedza 9000, apliecinot, ka izmaiņas skars plašu sabiedrības daļu.

Plānots, ka turpmāk reģistrēties studijās varēs, neuzrādot vidējo izglītību apliecinošu dokumentu un vispārējās vidējās izglītības sertifikātus, taču studiju līgumu ar augstskolu varēs noslēgt tikai pēc tam, kad būs iesniegti minētie dokumenti.

Grozījumi palīdzēs straujāk attīstīties Latvijas uzņēmumiem, īpaši jaunuzņēmumiem.

Pilsoņu asamblejas izveidošana, kurās pēc nejaušības principa atlasīti iedzīvotāji analizētu konkrētus jautājumus un sniegtu pamatotas rekomendācijas.

Iesnieguma likumā rosināts noteikt, ka iestāde atbildi pēc būtības sniedz ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas.

Koalīcijas deputāti iesniedz grozījumus iestāžu oficiālo atbilžu sniegšanas laika saīsināšanai līdz desmit dienām.

Aizliegumu izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju paredzēts attiecināt uz personām, kurām izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, kuras ir atbildīgas par kritiskās infrastruktūras drošību, kā arī personām, kuras nodarbinātas Aizsardzības, Iekšlietu un Tieslietu ministrijās, attiecīgo ministriju vai ministru padotībā esošās iestādēs, militārajos objektos, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nodokļu un muitas policijā un Valsts ieņēmumu dienesta muitas amatpersonām.