Saziņa tikai vai pārsvarā latviešu valodā valstī pēc būtības norisinās oficiālos gadījumos - mācību iestādēs, valsts un pašvaldību iestādēs, darbā apspriežu un sanāksmju laikā, kā arī veselības aprūpes iestādēs, secināts Kultūras ministrijas (KM) sagatavotā Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2024.-2027.gadam projektā.

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, ar kuriem valsts valodas zināšanu prasību plānots piemērot vēl papildu dažiem tūkstošiem Krievijas pilsoņu.

"Tie drīzāk uzskatāmi par vārda brīvības ierobežojumu un pat veselā saprāta apdraudējumu", - pauž valodnieki.

Gan sabiedriskajiem medijiem, gan visai Latvijas mediju telpai kopumā jāvirzās uz informācijas sniegšanu latviešu valodā, stiprinot satura pieejamību valsts valodā, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču aģentūrai LETA sacīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima (P).

Nepietiekamu valsts valodas zināšanu dēļ kopš šī mācību gada sākuma no amata pienākumu pildīšanas atbrīvoti jau 45 pedagogi, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) apkopotā informācija.

Valodnieki iesaka vārdu "izglītojamais" aizstāt ar jēdzienu "izglītības guvējs", aģentūra LETA uzzināja Valsts valodas centrā (VVC).

Valdība plāno atbalstīt Kultūras ministrijas (KM) rosināto finansējuma pārdali 4,6 miljonu eiro apmērā latviešu valodas mācību nodrošināšanai Ukrainas iedzīvotājiem, izriet no KM sagatavotā rīkojuma projekta, kas pieejams Tiesību aktu portālā.

Sabiedrības skatījumā latviešu valodas lietojums Latvijas medijos kopumā ir pareizs, saprotams, pilnvērtīgs un kvalitatīvs, pauda Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvji, komentējot jaunāko "Latvijas Fakti" pētījumu par latviešu valodas lietojumu un kvalitāti elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos un interneta vietnēs.

Apmācības galvenokārt ir paredzētas Ukrainas pilsoņiem.