• Halina,
  • Ilvars,
  • Lauma
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Lielajā Baltezerā centīsies traucēt kormorānu ligzdošanai

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 20:46, 07.04.2024


Lielajā Baltezerā iecerēts traucēt kormorānu ligzdošanai uz salām, tuvējās pašvaldības informējusi Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).


Foto: LETA

Saskaņā ar DAP informāciju, sešas Lielā Baltezera salas jeb dabas liegums "Lielā Baltezera salas" atrodas Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā "Natura 2000".

Liepu salā un pārējās salās kormorānu jeb jūraskraukļu dēļ bojā iet dabas vērtības, bet ezera piekrastē esošo māju iedzīvotāji regulāri sūdzas par putnu radītajām neērtībām un uz salām bojā ejošajiem kokiem.

Lai nezaudētu dabas lieguma dabas vērtības, samazinātu jūraskraukļu radīto traucējumu arī iedzīvotājiem, konsultējoties ar ornitologiem, Ādažu un Ropažu pašvaldībām un citām ieinteresētajām pusēm, Dabas aizsardzības pārvalde pieņēmusi lēmumu ļaut no 1.aprīļa līdz 31.jūlijam veikt jūraskraukļu regulāru traucēšanu. Tāpat atļauts nogalināt ne vairāk par 20 jūraskraukļiem.

Neveicot šīs darbības pavasarī, neesot iespējams saglabāt "Natura 2000" teritorijas dabas vērtības, kuru aizsardzībai tā izveidota.

Sākotnēji kormorāni, kas ligzdas vij koku zaros, apdzīvoja Mazo salu. Līdz ar kolonijas pieaugumu šajā vietā, uz salas bojā gāja koki un tā kļuva ligzdošanai nepiemērota. Koku bojāeju izraisa putnu ekskrementi, kas satur daudz fosfora un slāpekļa.

Pēc Mazās salas "iznīcināšanas" kormorāni pārcēlās uz Liepu salu. Ornitologi kormorānu kolonijas lielumu Baltezerā lēš ap 100 ligzdu.

Šāda izmēra kolonija, kas koncentrējas vienā vietā, tuvā nākotnē var pilnībā iznīcināt salas meža veģetāciju, kā to rāda Mazās salas piemērs. Diemžēl arī Liepu salā lakstaugu stāvā jau konstatētas laukumveida platības, kur tipiskās meža zemsedzes vairs nav, tāpat daļa ligzdu koku ir ar skrajiem vainagiem, kas norāda uz to stāvokļa pasliktināšanos.

Kolonijas traucēšana ligzdošanas laikā palīdzētu novērst tās palielināšanos un risku, ka arī Liepu salā esošās mežaudzes ies bojā.

Jūraskraukļu populācijas gan Latvijā, gan Eiropā pašlaik esot stabilas un tām nedraudot izzušana. Latvijā kopumā ir novērtēti 2600 - 3100 ligzdojoši pāri, kas ir stabila populācija īstermiņā, savukārt ilgtermiņa populācijas tendence ir pieaugoša. Tādēļ jūraskraukļu ieguve un traucēšana, lai aizsargātu faunu un floru, ir pieļaujama, vērtē DAP.

Uzturoties kādā vietā ilglaicīgi un lielā skaitā, kormorāni izēd tuvumā esošās ūdenstilpes zivis, bet to apmešanās vietā putnu izdalīto skābju dēļ iet bojā apkārtnes koki. Lielā Baltezera salas ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, dabas liegums, "Natura 2000" teritorija, līdz ar to lēmumiem par dabas vērtību un kormorānu kolonijas atrašanos tajās ir jābūt rūpīgi izsvērtiem un vērstiem uz to, ka aizsardzības prioritāte tiek ievērota. Šajā gadījumā aizsardzības prioritāte ir meža biotopi.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Koalīcija strādās pie ministru algu un partiju finansējuma iesaldēšanas

Koalīcija ir gatava strādāt pie valsts vēlēto amatpersonu un ministru atalgojuma, kā arī partiju finansējuma turpmākas iesaldēšanas, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Sabiedrība Smēķēšanas aizliegums azartspēļu organizēšanas vietās atbilst Satversmei

Smēķēšanas aizliegums azartspēļu zālēs ir arī sabiedrības interesēs - tas ir vērsts uz atkarību mazināšanu un sociālās spriedzes novēršanu.

Sabiedrība Rīgas centrā atver "Straumes" pop-up veikalu

Izziņota arī īpaša pasākumu programma, kurā varēs tikties ar filmas "Straume" komandu.

Sabiedrība Ministri izpildījuši uzdevumu: izdevies samazināt izdevumus par 150 miljoniem

Finanšu ministrija informē, ka nozaru ministrijas ir sagatavojušas priekšlikumus, kas skar atlīdzības, subsīdiju, preču un pakalpojumu, kā arī citu izdevumu samazināšanu.

Lasiet arī

Sabiedrība Kaņiera ezeram meklēs jaunu apsaimniekotāju

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uz laiku pārņēmusi Kaņiera ezera apsaimniekošanas darbus un vienlaikus meklēs jaunu apsaimniekotāju, informē DAP.

Interesanti fakti Par 2025.gada dzīvotni izvēlēta mala - pārejas zona starp dažādām ekosistēmām

Latvijas Dabas fonds (LDF) 2025.gada dzīvotnes godā cēlis malu - pārejas zonu starp divām vai vairākām ekosistēmām, aģentūru LETA informēja LDF komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa.

Sabiedrība Par 2025.gada dzīvnieku izvēlēts ezis

Par Latvijas Nacionālā dabas muzeja 180.jubilejas gada dzīvnieku izvēlēts ezis, šodien izziņoja muzejā.

Sabiedrība Dabas muzejs šonedēļ nosauks 2025.gada dzīvnieku

Trešdien, 8.janvārī, plkst.10 Latvijas Nacionālajā dabas muzejs paziņos 2025.gada dzīvnieku un atklās tam veltītu stendu.