• Aksels,
  • Alta,
  • Alta,
  • Kaspars
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Par 2025.gada dzīvnieku izvēlēts ezis

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 20:46, 08.01.2025


Par Latvijas Nacionālā dabas muzeja 180.jubilejas gada dzīvnieku izvēlēts ezis, šodien izziņoja muzejā.


Foto: LETA

Šogad aprit 180 gadi kopš dibināts Latvijas Nacionālais dabas muzejs, un savā jubilejas gadā par gada dzīvnieku muzejs izvēlējies ezi - savvaļas dzīvnieku, kas novērojams arī pilsētvidē.

Dabas muzeja zoologi skaidro, ka ezis ir neliela auguma apaļīgs dzīvnieks, kura raksturīgākā pazīme ir ar adatām segta ķermeņa virspuse. Ezim ir neliela galva ar smailu, kustīgu un mitru purniņu. Ežiem ir mazas, apaļas acis, nelielas, noapaļotas ausis un ļoti īsa aste. Kājas ir salīdzinoši īsas, spēcīgas, ar pieciem pirkstiem un nagiem, kas piemērotas arī zemes rakšanai.

Eži pārvietojas vienmērīgos, ātros soļos, bet spēj arī ātri skriet un pat lēkt. Muguru un sānus klāj divus centimetrus garu adatu kažoks, bet galva, vēders un kājas klātas ar raupju apmatojumu. Briesmu gadījumā ezis spēj savilkties kamolā, uz ārpusi izslienot adatas, stāsta zoologi.

Speciālisti norāda, ka Latvijā ir divas pēc ārējām pazīmēm ļoti līdzīgas ežu sugas - baltkrūtainais ezis "Erinaceus roumanicus" un brūnkrūtainais ezis "Erinaceus europaeus". Biežāk sastopams baltkrūtainais ezis, jo tā izplatības areālā ir visa Latvijas teritorija. Brūnkrūtainais ezis sastopams reti, galvenokārt Latvijas ziemeļaustrumos. Latvijā sastopamā ežu populācija oktobrī devās ziemas guļā, kas ilgs līdz aprīlim.

Zoologi zina teikt, ka eži apdzīvo teritorijas, kas bagātas ar krūmiem, lapu kokiem un bagātu zemsedzes veģetāciju - meža malas, lauksaimniecības zemes, dārzus un parkus. Labprāt uzturas apdzīvotu vietu tuvumā, arī pilsētās. Aktīvi tie ir gada siltajā sezonā, diennakts tumšajā laikā.

Eži ir visēdāji, tomēr galvenokārt pārtiek no bezmugurkaulniekiem - vabolēm, kāpuriem, gliemežiem, tārpiem un zirnekļiem. Ēd arī augļus un mazus mugurkaulniekus, piemēram, vardes, čūskas, ķirzakas, putnu mazuļus, olas. Ežu dzīves ilgums ir pieci līdz septiņi gadi. To dabiskie ienaidnieki ir lapsas, āpši, caunas, meža cūkas, pūces un suņi. Dzīvniekus apdraud arī transporta līdzekļi, kūlas dedzināšana un pesticīdu izmantošana, norāda speciālisti.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Frakcijas vadītājs: Vieni no prioritārajiem jautājumiem ir demogrāfiskie

Valsts prezidents turpina tikšanās ar Saeimas frakciju pārstāvjiem.

Sabiedrība Saeima lems par grozījumiem alkohola patēriņa mazināšanai sabiedrībā

Saeima ceturtdien, 9.janvārī, sanāks uz pirmo sēdi ziemas sesijā

Sabiedrība Robežsardze skaidro, kur pazuduši nelegālie migranti

Pagājušajā gadā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas konstatēti 220 žoga bojāšanas gadījumi, un robežsargiem lielākajā daļā gadījumu ir aizdomas par Baltkrievijas dienestu iesaisti, pēc Saeimas komisijas sēdes pastāstīja Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Juris Martukāns.

Sabiedrība Rīt Latvijā vietām gaidāms neliels lietus un sniegs

Naktī uz ceturtdienu Kurzemē un daļā Vidzemes līs un snigs, vietām Kurzemē gaidāmi stipri nokrišņi, galvenokārt lietus, prognozē sinoptiķi.

Lasiet arī

Interesanti fakti Ceļotāji aicināti izstaigāt Līgatnes ziemas takas (+VIDEO)

Šis notikums radīts visiem, kuri vēlas izbaudīt Ziemassvētku noskaņu dabā.

Sabiedrība Šogad tiešraides putnu ligzdās izperēti 23 mazuļi

Latvijas Dabas fonda (LDF) 13.dabas tiešraižu sezonā 11 ligzdās izperēti 23 putnu mazuļi, turklāt tiešraidēm bija par aptuveni diviem miljoniem vairāk skatījumu nekā pērn, informē LDF.

Sabiedrība Kārsavas meža iecirknī fiksēts Latvijā rets ES nozīmes biotops

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) Ziemeļlatgales reģiona Kārsavas meža iecirknī fiksējusi meža nogabalu ar Latvijā retu Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopu, kurā konstatētas retas sēņu un sūnu sugas, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Interesanti fakti Zemūdens izpētē atklāta Baltijas jūrai neraksturīga dzīļu struktūra (VIDEO)

Zemūdens izpētē atklāta Baltijas jūrai neraksturīga dzīļu struktūra, informē Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) projekta "Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā" (LIFE REEF) koordinatore Gunta Gabrāne.