Kāpēc Latvijā cilvēki tik ļoti mīl kaktusus (+VIDEO)

Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 21. līdz 25.maijam norisināsies izstāde "Kaktusi un citi sukulenti 2025", kurā būs apskatāms plašs šo eksotisko augu klāsts. Izstāde ik gadu, arī Latvijas Nacionālā dabas muzeja 180. jubilejas gadā, tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas Kaktusu un citu sukulentu biedrību.

Izstādē būs apskatāmi ap 500 dažādu sugu kaktusi un citi sukulenti. Šobrīd skaisti zied mamilārijas, astrofīti, rebūcijas un citi kaktusi, un, ļoti iespējams, to ziedus varēs redzēt arī izstādē. Īpaša uzmanība tiks pievērsta augiem ar kaudeksu - paplašinātu stumbra apakšdaļu. Populārākās ir Adenium ģints šķirnes, kas pēc daudzu audzētāju domām ir vieni no skaistākajiem un pārsteidzošākajiem ziedošajiem augiem. Par to liecina tādi nosaukumi kā "Tuksneša roze" un "Sabīnijas zvaigzne". Šie augi ir lieliski piemēroti audzēšanai kopā ar kaktusiem un citiem sukulentiem. Izstādes jaunums šogad būs krāsainās eonijas - Ķīnā izveidoti Aeonium arboretum hibrīdi. Varēs apskatīt arī koši ziedošās sanpaulijas.

Kaktusi un citi sukulenti ir salīdzinoši viegli kopjami augi, tāpēc tos audzēt izvēlas aizvien vairāk cilvēku. Jāievēro vien daži ieteikumi - augiem svarīgs labs apgaismojums, diennakts temperatūras starpība, kā arī vēsa un sausa ziemošana. Zemei jāpievieno daudz sīko akmentiņu un māla piciņas, bet ar papildu mēslošanu aizrauties nav ieteicams, jo tieši akmeņos ir kaktusiem nepieciešamie elementi.

Izstādes apmeklētāji varēs konsultēties ar speciālistiem un iegūt vērtīgu informāciju par kaktusu un citu sukulentu izvēli, iegādi, audzēšanu un pārstādīšanu. Līdzās eksotiskajiem augiem būs aplūkojama arī fotoizstāde "Mans putns 2025".

Kaktusu dzimta (Cactaceae) ir neļķu rindas augu dzimta, kurā ir apvienotas 127 ģintis un aptuveni 1750 sugas. Kaktusi ir izplatīti galvenokārt Amerikā starp 56° ziemeļu platuma grādu un 54° dienvidu platuma grādu. Dažas sugas aug arī Āfrikā un Madagaskarā, bet Austrālijā, Indijā un Vidusjūras zemēs aug opuncijas. Lielākoties kaktusi aug neauglīgos, kalnainos apvidos. Tikai dažas sugas ir sastopamas tropu lietus mežos, piemēram, ripsāļi, kā arī citu ģints pārstāvji. Kaktusus plaši visā pasaulē audzē kā istabas augus.

Morfoloģija

Vairums kaktusu ir dzeloņaini stumbra sukulenti bez lapām, tomēr kaktusiem pretēji izplatītam pieņēmumam var būt arī tradicionāla izskata lapas — lapas ir pereskijām, tāpēc tās sauc arī par lapu kaktusiem. Unikāla kaktusu pazīme ir areolas, kas redzamas kā matu pušķīši. Tie ir reducējušies sāndzinumi, no kuriem izaug ērkšķi. Areolās veidojās arī ziedi un “zari”. Ziedi parasti ir pa vienam, tikai dažām sugām veidojas ziedu grupas. To izmēri ir no 1 mm līdz 30 cm. Kaktusu augļi ir ogas, bieži vien sulīgas un ēdamas, tajās ir daudz melnu vai brūnu sēklu, kas parasti ir ļoti mazas.

Izplatība

Lielākā daļa no kaktusu dzimtas sugām dabiski izplatītas ir Amerikā starp 56° ziemeļu platuma grādu un 54° dienvidu platuma grādu. Vislielākā sugu daudzveidība ir Meksikā. Tikai ripsāļi dabiskā vidē aug Rietumāfrikā, Madagaskarā un Šrilankā. Tiek uzskatīts, ka ripsāļu sēklas senatnē šajās zemēs ir nonākušas ar putnu palīdzību. Citās pasaules malās kaktusi ir ievesti un tie tiek jau uzskatīti par nevēlamiem augiem, piemēram, Austrālijā.