• Dita,
  • Marta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Lielajā Baltezerā centīsies traucēt kormorānu ligzdošanai

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 20:46, 07.04.2024


Lielajā Baltezerā iecerēts traucēt kormorānu ligzdošanai uz salām, tuvējās pašvaldības informējusi Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).


Foto: LETA

Saskaņā ar DAP informāciju, sešas Lielā Baltezera salas jeb dabas liegums "Lielā Baltezera salas" atrodas Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā "Natura 2000".

Liepu salā un pārējās salās kormorānu jeb jūraskraukļu dēļ bojā iet dabas vērtības, bet ezera piekrastē esošo māju iedzīvotāji regulāri sūdzas par putnu radītajām neērtībām un uz salām bojā ejošajiem kokiem.

Lai nezaudētu dabas lieguma dabas vērtības, samazinātu jūraskraukļu radīto traucējumu arī iedzīvotājiem, konsultējoties ar ornitologiem, Ādažu un Ropažu pašvaldībām un citām ieinteresētajām pusēm, Dabas aizsardzības pārvalde pieņēmusi lēmumu ļaut no 1.aprīļa līdz 31.jūlijam veikt jūraskraukļu regulāru traucēšanu. Tāpat atļauts nogalināt ne vairāk par 20 jūraskraukļiem.

Neveicot šīs darbības pavasarī, neesot iespējams saglabāt "Natura 2000" teritorijas dabas vērtības, kuru aizsardzībai tā izveidota.

Sākotnēji kormorāni, kas ligzdas vij koku zaros, apdzīvoja Mazo salu. Līdz ar kolonijas pieaugumu šajā vietā, uz salas bojā gāja koki un tā kļuva ligzdošanai nepiemērota. Koku bojāeju izraisa putnu ekskrementi, kas satur daudz fosfora un slāpekļa.

Pēc Mazās salas "iznīcināšanas" kormorāni pārcēlās uz Liepu salu. Ornitologi kormorānu kolonijas lielumu Baltezerā lēš ap 100 ligzdu.

Šāda izmēra kolonija, kas koncentrējas vienā vietā, tuvā nākotnē var pilnībā iznīcināt salas meža veģetāciju, kā to rāda Mazās salas piemērs. Diemžēl arī Liepu salā lakstaugu stāvā jau konstatētas laukumveida platības, kur tipiskās meža zemsedzes vairs nav, tāpat daļa ligzdu koku ir ar skrajiem vainagiem, kas norāda uz to stāvokļa pasliktināšanos.

Kolonijas traucēšana ligzdošanas laikā palīdzētu novērst tās palielināšanos un risku, ka arī Liepu salā esošās mežaudzes ies bojā.

Jūraskraukļu populācijas gan Latvijā, gan Eiropā pašlaik esot stabilas un tām nedraudot izzušana. Latvijā kopumā ir novērtēti 2600 - 3100 ligzdojoši pāri, kas ir stabila populācija īstermiņā, savukārt ilgtermiņa populācijas tendence ir pieaugoša. Tādēļ jūraskraukļu ieguve un traucēšana, lai aizsargātu faunu un floru, ir pieļaujama, vērtē DAP.

Uzturoties kādā vietā ilglaicīgi un lielā skaitā, kormorāni izēd tuvumā esošās ūdenstilpes zivis, bet to apmešanās vietā putnu izdalīto skābju dēļ iet bojā apkārtnes koki. Lielā Baltezera salas ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, dabas liegums, "Natura 2000" teritorija, līdz ar to lēmumiem par dabas vērtību un kormorānu kolonijas atrašanos tajās ir jābūt rūpīgi izsvērtiem un vērstiem uz to, ka aizsardzības prioritāte tiek ievērota. Šajā gadījumā aizsardzības prioritāte ir meža biotopi.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Par virtuālās realitātes ekspertiem varēs kļūt Rīgas bērni (+VIDEO)

Datorvidē apgūtās prasmes atvieglos darba atrašanu.

Sabiedrība Eiropietis iemācījās latviešu valodu, bet Liepājā ar viņu atteicās runāt

"Tas bija tukšs un nekas nebija rakstīts pie durvīm", - pauž Šveices vēsturnieks.

Sabiedrība Rail Baltica izmeklēšanas komisija pauž izbrīnu par projekta kvalitāti

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi ceturtdien sēdē pauda izbrīnu par to, ka auditorkompānija SIA "Ernst&Young Baltic" 2017.gadā "Rail Baltica" ieguvumu un ieņēmumu analīzē izmaksu aplēsēs balstījās uz inženieru sniegto informāciju, nepārbaudot to kvalitāti.

Sabiedrība Rīgas zinātnieki pēta dzīvi Kurzemes Kazdangā (+VIDEO)

Kopiena ir visai sašķelta, kas neļauj tālāk virzīties uz konkrētu mērķi, jo katrs "rušina" savu ceļu.

Lasiet arī

Sabiedrība Valmieras pašvaldība mežu sargās rūpīgāk (+VIDEO)

50% jeb vairāk nekā 147 000 ha no novada teritorijas aizņem mežu platības.

Interesanti fakti Durbes ligzdas jauno jūras ērgli sauks Hugo

Durbes ligzdas jauno jūras ērgli sauks Hugo, noskaidrots Latvijas Dabas fonda (LDF) rīkotajā aptaujā. Aptaujā piedalījās 1732 cilvēki, un ar 556 balsīm uzvarējis vārds Hugo.

Sabiedrība Aicina dot vārdu Durbes ligzdas jaunajam jūras ērglim

Latvijas Dabas fonds (LDF) aicina dot vārdu Durbes ligzdas jaunajam jūras ērglim, kas pagaidām tiek dēvēts par H kungu, liecina LDF tviterī publiskotais aicinājums.

Interesanti fakti Dabas aizsardzības pārvalde aicina brīvprātīgos glābt krupjus

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) jau trešo gadu, īstenojot kampaņu "Misija - Krupis. Izglāb princi!", aicina pieteikties brīvprātīgos krupju glābējus, lai aktīvajā migrācijas laikā noteiktā ceļa posmā palīdzētu krupjiem droši šķērsot brauktuvi.