Pēdējos gados ir augusi Latvijas sabiedrības tolerance pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un pašlaik vairāk nekā 74% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi uztvert cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem kā kaimiņus vai kolēģus, liecina Labklājības ministrijas (LM) veiktais pētījums par iedzīvotāju informētību un izpratni par deinstitucionalizācijas procesu.
LM norāda, ka, noslēdzoties Eiropas Savienības fondu finansētajiem deinstitucionalizācijas projektiem, kurus īstenoja plānošanas reģioni un pašvaldības visā Latvijā, ir augusi Latvijas sabiedrības tolerance un pārliecinoši lielākā sabiedrības daļa atbalsta bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un bērnu, kuri palikuši bez vecāku gādības, dzīvi ģimenē, uzskatot, ka atbalsta pakalpojumi bērniem jānodrošina pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.
"Iekļaujoša sabiedrība un nevienlīdzības mazināšana ir ne tikai Latvijas bet arī viena no Eiropas Savienības prioritātēm, kā arī neatņemama Eiropas Sociālo tiesību pīlāra sastāvdaļa. Spēcīgas sociālās Eiropas pamatā ir cilvēki un viņu labklājība," pauž Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks un politikas nodaļas vadītājs Andris Kužnieks.
LM 4.aprīlī pkst.14 rīkos diskusiju "Deinstitucionalizācija - projekts vai process?", kurā diskutēs par to, vai deinstitucionalizācija ir projekti, domāšanas maiņa, vai nepārtraukts attīstības process, kā arī, kā Eiropas Savienības fondu līdzekļi ir ietekmējuši sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību Latvijā un citus tematus.
Diskusijā piedalīsies biedrības "Rīgas pilsētas "Rūpju bērns"" izpilddirektores vietniece Kristīne Veispale, biedrības "Dižvanagi" valdes priekšsēdētāja Ilze Durņeva, Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietniece sociālo lietu jautājumos Rita Vectirāne, LM valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa un Sabiedrības integrācijas fonda dažādības vadības un ilgtspējas nodaļas vecākā eksperte Sigita Zankovska-Odiņa.