• Hermanis,
  • Vilmārs
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Asociācija: Finanšu nozare gatava vairāk ieguldīt aizsardzības nozarē

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 16:45, 08.03.2024


Komercbankas ir gatavas plašāk finansēt militārās nozares uzņēmumus, kas attīsta un stiprina valsts aizsardzības spējas, aģentūru LETA informēja Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes loceklis Jānis Brazovskis.



Asociācija patlaban ir sarunu procesā ar Aizsardzības ministriju par to, kā finansētāji varētu vēl plašāk un sekmīgāk iesaistīties un veicināt militārās industrijas ekosistēmas attīstību Latvijā.

Brazovskis informē, ka Latvijas komercbankas jau šobrīd finansē virkni projektu militārajā un aizsardzības sektorā, jo kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, finanšu nozare ir atcēlusi agrāk vairāku desmitu gadu garumā pastāvējušos stingros ierobežojumus militāra rakstura projektu finansēšanai.

Kā liecina statistika par banku piešķirto finansējumu, pērn valsts pārvaldes un aizsardzības projektiem finansējums pieauga par 15%. Tomēr Brazovskis uzsver, ka šajā jomā ir liels potenciāls papildu finansēšanai, un šobrīd finanšu nozare sagaida, ka valsts un arī paši šīs jomas uzņēmumi no savas puses veicinātu šādu ilgtspējīgu un atbilstoši pārvaldītu projektu tapšanu un veicinātu vietējo komercbanku un arī citu finansētāju piesaisti militārā sektora finansēšanā.

Pēdējo divu gadu laikā bankas vairākkārt ir izmantojušas iespēju gūt padziļinātu ieskatu militārās nozares uzņēmumu iecerēs, ņemot vērā sadarbības memorandu, kas starp Aizsardzības ministriju un FNA tika parakstīts 2021.gada vasarā. Šī vienošanās paredz, ka kredītiestādes, vērtējot pakalpojuma sniegšanu un finansējuma piešķiršanu militārās industrijas uzņēmumiem, var izmantot Aizsardzības ministrijas apliecinājumus par veiktajām komersantu pārbaudēm.

Brazovskis skaidro, ka tā tiek mazināts birokrātiskais slogs, jo ministrija, saskaņā ar likumos sniegtajām pilnvarām, jau veic padziļinātu militārajā komercdarbībā iesaistīto personu pārbaudi, kā arī saņem drošības dienesta atzinumus, kas kredītiestādēm nodrošina papildus pārliecību par attiecīgo uzņēmumu uzticamību, tomēr šis memorands neaizstāj nepieciešamību arī pašos uzņēmumos nodrošināt to riska profilam atbilstošu iekšējo kontroles sistēmu un labu uzņēmuma pārvaldi.

"Tātad tagad ir būtiski paplašinātas militārās jomas finansējuma iespējas, tostarp tas attiecas arī finansējuma piesaisti no "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"", un, protams, komercbanku puses. Šobrīd nozare ir aktīvā dialogā ar aizsardzības sektoru arī par citu finanšu instrumentu piesaisti, kas veicinātu militārās industrijas attīstību," norāda Brazovskis.

Asociācija uzskata, ka investīcijas militārajā nozarē, tostarp, inovācijās drošības jomā, veicinās uzņēmējdarbību Latvijā. Virkne vietējo uzņēmumu jau ir kļuvuši par aizsardzības nozares partneriem un Latvijai ir iespēja kļūt par vienu no reģionāliem militārās rūpniecības centriem. Par plāniem strauji attīstīt militāro rūpniecību pēdējā laikā ir paziņojušas Eiropas Savienības augstākās amatpersonas, kā arī NATO vadība.

Tāpēc finanšu sektors ir ieinteresēts finansēt šo jomu Latvijā un sagaida no uzņēmējiem labi izstrādātus un atbilstoši pārvaldītus projektus militārajā rūpniecībā un ar to saistītās jomās, informē Brazovskis.

Saeimā tiek skatīts Aizsardzības industrijas likumprojekts, kas aizsardzības industrijas pārstāvjiem nodrošinās skaidrus nosacījumus attiecībā uz drošības prasībām, atbalstu attīstībai un investīciju piesaistei, kā arī sadarbību ar aizsardzības nozari. Likumprojektā runāts arī par finansējuma piesaisti, nosakot, ka viens no aizsardzības industrijas atbalsta pasākumiem būtu privāto tiesību juridisko personu un fizisko personu līdzfinansējuma un investīciju, tai skaitā ārvalstu investīciju, piesaiste inovatīvu militāra vai divējāda lietojuma tehnoloģiju un produktu tapšanai.

Brazovskis skaidro, ka asociācija no savas puses ir gatava sniegt arī savu ekspertīzi attiecībā uz liela apjoma projektu finansēšanu un ieguldījumiem pievilcīgas uzņēmējdarbības vides veidošanā, kopīgi veidojot spēcīgu arī ārvalstu investīcijām un jaunākajām tehnoloģijām pievilcīgu, starptautiski konkurētspējīgu Latvijas aizsardzības industrijas ekosistēmu.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Pēcpusdienā gaidāms visai saulains un vējains laiks

Piektdien Latvijā, sākot no ziemeļrietumiem, skaidrosies debesis un pastiprināsies vējš, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība FM konceptuāli atbalsta pensiju otrā līmeņa izmaksu atlikšanas iespēju

Finanšu ministrija (FM) konceptuāli atbalsta iespēju krīzes situācijās, piemēram, būtiska finanšu tirgus krituma laikā, ieviest elastīgāku otrā pensiju līmeņa uzkrājumu izmaksas mehānismu, tostarp ļaujot to atlikt vai izmaksāt pakāpeniski, pavēstīja ministrijā.

Sabiedrība PVD daļēji aptur "Straupe" darbību

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) saņemtā informācija liecina, ka vairākiem "Straupe" uzņēmumā strādājošajiem konstatēta patogēnās mikrofloras (patogēnie E.Coli) klātbūtne.

Sabiedrība Aprīlī dzimušo trīnīšu ģimenei piešķir 7500 eiro lielu pabalstu

Šis pabalsts tiks piešķirts no pašvaldības budžeta programmas "Izdevumi neparedzētiem gadījumiem (Rīgas domes rezerves fonds)".

Lasiet arī

Ekonomika Baņķiere Ieva Tetere asi kritizē valdības ekonomisko politiku (+VIDEO)

"Vairāki lēmumi valsts līmenī tika pieņemti sasteigti, risinot īstermiņa jautājumus, nevis, domājot par kopējo izaugsmi ilgtermiņā".

Ekonomika Uz trīs gadiem ievieš solidaritātes iemaksas kredītiestādēm

Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma Solidaritātes iemaksu likumu, kas noteiks pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksas.

Ekonomika Latvijā paplašinās banku klātbūtni reģionos

Latvijas Banka izstrādājusi un apstiprinājusi "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas nodrošinās banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos.

Ekonomika Kāpēc vienkāršam latvietim ir vairāki banku konti, skaidro finansiste (+VIDEO)

Ir iespējams arī veidot uzkrājumus, mainoties Euribor – likmei paliekot mazākai, iegūto “starpību” var krāt, pašam nemaz nemanot.