Latvijā pēc pamatizglītības iegūšanas mācības biežāk neturpina vīrieši

2022.gadā Latvijā bija 6,7% jauniešu, kuriem augstākais iegūtais izglītības līmenis ir pamatizglītība vai zemāks izglītības līmenis un mācības vairs neturpina. Mācības nav turpinājuši 9,3% vīriešu un 4% sieviešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Vīrieši dominē arī arodizglītību vai profesionālo izglītību ieguvušo skaitā - šādu izglītību bija ieguvuši 33,7% vīriešu un 26,6% sieviešu vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Profesionālās izglītības iestādēs vīrieši visbiežāk absolvējuši inženierzinātnes, ražošanas un būvniecības programmas. Pērn dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju tematiskajā grupā 93,8% absolventu bija vīrieši, bet inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības nozarē - 87%. Tikmēr sievietes galvenokārt absolvējušas pakalpojumu izglītības programmas. Proporcionāli vairāk sieviešu absolvējušas veselības aprūpes un sociālās labklājības tematisko grupu, kā arī sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas - starp absolventiem sievietes bija attiecīgi 90,1% un 73,2%.

2021.gadā vairāk nekā puse iedzīvotāju 18-24 gadu vecumā pēc profesionālās izglītības iegūšanas bija nodarbināti - 58,1% vīriešu un 53,6% sieviešu. Turpretim 3,1% vīriešu un 4,4% sieviešu bija bezdarbnieka statusā. No ekonomiski neaktīvajiem vīriešiem 34,6% turpināja mācības kā skolēni vai studenti, savukārt no ekonomiski neaktīvajām sievietēm mācības turpināja 39,6% absolventu.

Vīrieši pēc profesionālās izglītības iegūšanas 18-24 gadu vecumā visbiežāk strādā apstrādes rūpniecībā un būvniecībā - attiecīgi 22,9% un 15,1%. Tikmēr sievietēm biežākā darba nozare pēc mācību absolvēšanas bijusi tirdzniecība, kā arī izmitināšana un ēdināšana - attiecīgi 27,8% un 14,4%.

Tikmēr vairāk sieviešu ieguvušas augstāko izglītību - pērn Latvijā bija 40,6% sieviešu un 25,4% vīriešu vecumā no 15 līdz 74 gadu vecumā ar augstāko izglītību. Arī pērn augstākās izglītības iestādes grādu vai kvalifikāciju vairāk ieguvušas sievietes - 65,8%.

Galvenokārt sievietes absolvē sociālās zinātnes, komerczinātnes un tiesības, veselības aprūpes un sociālās labklājības studiju programmas, kā arī izglītības studiju programmas. Savukārt tikai trešdaļa jeb 29,9% sieviešu absolvējušas zinātnes un tehnisko jomu - dabaszinātnes, matemātiku, IT, inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību. Šo jomu biežāk absolvējuši vīrieši.

Pērn Latvijā 9,7% iedzīvotāju 25-64 gadu vecumā mācījās vai bija piedalījušies apmācībās pēdējo četru nedēļu laikā. Starp sievietēm virs 25 gadu vecuma mācības turpinājušo īpatsvars ir par 5,9 procentpunktiem augstāks - pieaugušo izglītībā piedalījās 12,5% sieviešu un 6,6% vīriešu.