Pašvaldība: Tiek kavēta zemes nodošana Augšdaugavas industriālā parka izveidei

Saeima maijā konceptuāli atbalstīja deputātu izstrādāto likumprojektu, ar kuru valsts meža zemi paredzēts bez atlīdzības nodot Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei.

Valsts zemes nodošanas likumprojekts pirms nodošanas trešajam lasījumā apstājies. Pēc valdības koalīcijas maiņas daļēji nomainījies arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sastāvs. Jaunos Tautsaimniecības komisijas pārstāvjus Aizbalts informējis par paveikto.

Augšdaugavas industriālā parka projekta virzīšana ilgst kopš 2021.gada decembra. Tad novada dome pieņēma lēmumu lūgt Zemkopības ministrijai nodot trīs "Latvijas valsts mežu" zemes īpašumus industriālā parka veidošanai, vēlāk pašvaldība lūgusi pievienot vēl divus īpašumus, kopā 256 hektārus (ha). Kā paskaidroja pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe, faktiski no šīs platības tikai 60 ha esot izmantojami ražošanas ēku izvietošanai.

Tika sagatavots likumprojekts, sākotnēji to parakstīja pieci deputāti. Kad Saeimas Tautsaimniecības komisija sāka to skatīt, Finanšu ministrija nolēma, ka jāveic valsts atbalsta aprēķins, lai gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) esot uzskatījusi, ka tāds nav nepieciešams, klāstīja pašvaldības pārstāvji.

Pašvaldība šo aprēķinu veiks, bet neesot zināms, kādas būs tālākās rīcības - kam un ar kādu cenu tiks iznomāta šī industriālā parka teritorija, līdz ar to šis aprēķins būšot formāls. Pašvaldība domā, ka šis aprēķins jāveic tad, kad zeme tiks iznomāta kādam komersantam.

Pašlaik Tautsaimniecības komisijai ir iesniegti priekšlikumi trešajam lasījumam. "Un pēkšņi Saeimas Juridiskais birojs uz trešo lasījumu "ir pamodies" un iesniedzis savu atzinumu, ka nevar virzīt šo likumu Saeimā uz galīgo, trešo lasījumu, kamēr nav izstrādāts lokālplānojums un tā ietvaros arī stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūra," sūrojās pašvaldības pārstāvji.

Šī gada martā pašvaldība saņēma no Zemkopības ministrijas atļauju šo teritoriju pārveidot no meža zemes uz rūpniecisko un veikt lokālplānojumu, jo pašvaldība nevar izstrādāt lokālplānojumu svešai zemei. Pašvaldība atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes norādījumiem piesaistījuši trīs vides ekspertus. Pirmie ekspertu vērtējumi esot tādi, ka parks būtiski neietekmēs dabu un parka ierīkošanu var veikt, apgalvo pašvaldība.

Pašvaldības Attīstības komitejā 19.oktobrī deputāti skatīs lokālplānojuma 1.redakciju, tad to apstiprinās domē un sniegs uz publisko apspriešanu. Aizbalts pauda cerību, ka plānojuma gala redakcija būs gatava šī gada beigās. Likumprojektu varētu virzīt paralēli šīm darbībām, lai ātrāk varam tikt pie rezultāta, vēlas Aizbalts. Tagad Juridiskais birojs uzstājot, ka vispirms nepieciešams lokālplānojums, un tikai tad var pieņemt likumu. Tas par aptuveni trim mēnešiem aizkavējot procesu.

Neviens likums nenosakot, ka pirms zemes nodošanas pašvaldībai būtu jāveic lokālplānojums, pauž pašvaldības deputāts. Tomēr pašvaldība pilda šīs prasības, jo esot skaidrs, ka bez tā nekāda tālāka darbība nenotiks.

Latvijā esot viens gadījums, kad bezatlīdzības kārtībā tika nodots zemes īpašums ar speciālu likumu - pirms septiņiem gadiem, kad zeme nodota Valmieras valstspilsētai. Tad tika grozītas arī valstspilsētas robežas, un iekļauta viena daļa Beverīnas novada meža. Valmiera pirms zemes nodošanas esot veikusi lokālplānojumu un IVN, tādēļ tas esot jādara arī Augšdaugavas novadā, kura pašvaldība šādai argumentācijai nepiekrīt.

Kā iepriekš rakstīts, vairākas vides organizācijas un institūcijas, tostarp Latvijas Permakultūras biedrība, šogad jūlijā nāca klajā ar pārmetumiem, ka pašvaldība neesot izvērtējusi alternatīvu teritoriju izmantošanu. Saeimas deputāte, Tautsaimniecības komisijas locekle Jana Simanovska, deputāte Leila Rasima un kāda Latvijas Permakultūras biedrības dalībniece vasarā bijušas Augšdaugavas novadā, kur Aizbalts parādījis viņām visus izvērtējumus, ilgi skaidrojis, un parādījis arī plānotā parka teritoriju uz vietas dabā.

Saeimas Tautsaimniecības komisijai būtu jārūpējas par tautsaimniecības attīstību, nevis jāliek tam šķēršļi, pārmeta Aizbalts.

Pašlaik jau esot vairāki investori, kuri gaidot, kad pašvaldība tiks pie šī īpašuma. Augšdaugavas novada teritorija ir otra lielākā aiz Dienvidkurzemes, bet tajā ir maz iedzīvotāju, turklāt novadā ir daudz pensionāru un maz bērnu. "Kā pašvaldībai piesaistīt jaunās ģimenes, ja pašvaldībai nedod instrumentus, kā attīstīt tautsaimniecību," retoriski jautāja pašvaldības politiķis.

"Augšdaugavas novadā 33% ir dažādas aizsargājamās teritorijas, Dvietes palienes, Daugavas loki un citas. Bet kaut kur ir arī jāstrādā, jāveido darba vietas. Iedzīvotāju skaita kritums novadā ir diezgan dramatisks. Cilvēkam vajag vidi, kultūru, dzīvošanu un protams, labi atalgotu darbu," par vides prasībām sūkstījās Aizbalts.