Mūrniece: Mums pašiem jāražo kritiski nepieciešamais, tai skaitā arī munīcija

Aizsardzības ministre atzina, ka viņa ar kapitālsabiedrības izveidošanu saista lielas cerības. Viņas ieskatā, tas dotu pienesumu arī Latvijas attīstībai.

Mūrniece norādīja, ka militārās industrijas attīstība bija viens no jautājumiem, kas pārrunāts ar prezidentu. Aizsardzības ministre uzsvēra, ka tas ir ārkārtīgi būtiski, jo Ukrainā notiek karš, savukārt bruņojums, ieroču sistēmas ir kļuvušas par deficītu visā pasaulē.

"Mums pašiem jāspēj saražot kritiski nepieciešamo, tai skaitā arī munīciju. Iespējams, mēneša laikā valdībā tiks skatīti dokumenti, kas stiprinās Latvijas militāro industriju," sacīja Mūrniece.

Puses pārrunājušas arī Valsts aizsardzības dienesta (VAD) aktualitātes. Aizsardzības ministre atzīmēja, ka pirmais brīvprātīgais iesaukums ir sācis dienestu, noslēgusies rekrutēšana nākamajam iesaukumam. Mūrniece pauda gandarījumu, ka Rinkēvičs izteicis vēlmi tikties ar VAD dienošajiem jauniešiem.

Aizsardzības ministre ar Valsts prezidentu pārrunāja situāciju, kas saistīta ar austrumu robežu. Puses runājušas par to, kā stiprināt robežu un iedzīvotāju drošības sajūtu un paļaušanos, ka tiek aizsargāti gan Latvijas iedzīvotāji, gan robežas pirmie centimetri.

"Radīta daudz elastīgāka sistēma Valsts robežsardzes un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku sadarbībai. Ja robežsargiem ir nepieciešams vairāk zemessargu, vairāk bruņoto spēku karavīru patrulēšanai gar robežu, palīdzība tiek sniegta operatīvi," sacīja Mūrniece.

Tāpat puses pieskārās jautājumam par bruņoto spēku plānotajām mācībām austrumu robežas tuvumā. Jau 5.septembrī sāksies visaptverošas valsts aizsardzības mācības "Namejs". Nesen noslēdzās priekšapmācības "Nameja vairogs", kas bija pirmā fāze. Tiek plānotas mācības "Nameja vairogs. 2", kas sāksies 10.augustā un noslēgsies 20.augustā.

ASV Senāts, pieņemot likumprojektu par aizsardzības izdevumiem 2024.gadam, atļāvis ASV atvēlēt 228 miljonus dolāru jeb aptuveni 208 miljonus eiro drošības sadarbības pastiprināšanai ar Latviju, Lietuvu un Igauniju. Taujāta, ko tas praktiski nozīmēs, aizsardzības ministre skaidroja, ka Baltijas valstis saņems papildu ASV palīdzību noteiktu militāru spēju stiprināšanai.

Latvija varētu saņemt pretkuģu raķešu sistēmas "Naval Strike", daudzlādiņu reaktīvās iekārtas "Himars". Pēc Mūrnieces paustā, ja Latvija iegādājas konkrētas ieroču sistēmas, tas nozīmē, ka valsts iegādājas ne tikai ieroču sistēmas. Tas nozīmē arī personāla apmācību, lai sagatavotu cilvēkus darbam ar sarežģītajām, modernajām un ļoti nepieciešamajām sistēmām.

"Mēs vēlamies radīt lielāku izpratni ASV, ja vislabākā Krievijas atturēšana ir ASV karavīru un militārās tehnikas klātbūtne Latvijā. Būtiski, lai noslēdzoties vienai karavīru rotācijai uzreiz sāktos nākamā, lai nebūtu pārrāvuma," sacīja aizsardzības ministre.

Kā informēja Valsts prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, tiekoties ar ministri, Rinkēvičs uzsvēris, ka augstu vērtē pirmos rezultātus, atsaucību un Nacionālo bruņoto spēku spēku kvalitatīvi nodrošināt iesauktajiem jauniešiem teicamus VAD apstākļus un apmācību programmu.

Viņš pateicās pirmajiem VAD iesauktajiem jauniešiem, kuri brīvprātīgi ir atsaukušies dienestam. Prezidents pauda cerību, ka ieliktie pamati būs labs pamudinājums arī citiem jauniešiem atsaukties un pieteikties VAD.

"Guvu pārliecību par Nacionālo bruņoto spēku pastiprinātu sadarbību ar Valsts robežsardzi, kas kopā ar NATO sabiedroto vienību karavīriem Latvijā ir gatava jebkurā diennakts laikā sniegt visu nepieciešamo atbalstu uz mūsu Latvijas un tādējādi arī uz NATO ārējās robežas," pēc tikšanās uzsvēra Rinkēvičs.

Valsts prezidents pauda gandarījumu par Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā palielināšanu no bataljona līdz brigādes līmenim. Kā ļoti taustāms solis tam būs rudenī Kanādas spēku papildinājums ar 15 "Leopard" tanku vienībām.