Prezidents tiek lūgts neizsludināt jaunās elektroskrejriteņu prasības

Lūgums atgriezt likuma grozījumus Saeimā ir saistīts ar pieņemtajiem grozījumiem, kuros elektroskrejriteņu operatoriem jāievieš lietotāju personas identitātes verifikācijas funkcionalitāte un paredzētais ieviešanas termiņš jeb pārejas periods grozījumos ir līdz šī gada 1.septembrim.

Asociācijas pārstāvji norāda, ka tieši šis termiņš ir sarežģījums, ar ko būtu jāsaskaras apstiprinot likuma grozījumus, jo nevienam no operatoriem nav iespējams veikt konkrētās funkcijas ieviešanu tik īsā laika periodā.

Tādēļ asociācija lūdz rast iespēju pagarināt pārejas periodu, norādot, ka vēlamais un loģiskais pārejas periods būtu līdz 2024.gada 1.martam, lai pagūtu izmaiņas ieviest operatoru darbībā vēl pirms nākošās skrejriteņu sezonas sākuma.

Asociācijā vērš uzmanību, ka operatoriem vienkārši nav iespējas tik īsā laikā ieviest lietotāju identificēšanas funkciju, jo tas ir komplicēts process - konkrētās funkcijas ārpakalpojuma apzināšana vai pašu izstrādāta risinājuma ieviešanas analīze, pakalpojumu sniedzēju piedāvājumu izvērtēšana, ieviešanai nepieciešamo resursu sagāde un saplānošana, tad vēl pati ieviešana.

Asociācija vēstulē prezidentam norāda, ka patlaban noteiktais pārejas periods 1.septembris jau ir uzskatāms par aktīvās skrejriteņu sezonas beigām, līdz ar to pazūd jēga sasteigt procesu, kas steidzamības kārtā rada risku ieviest nekvalitatīvus risinājumus.

Vēstulē Valsts prezidentam asociācijas pārstāvji skaidro, ka šādus tehnoloģiski būtiskus jaunievedumus pakalpojuma sniedzēji skrejriteņu nozarē plānveida vienmēr veic neaktīvajā sezonā, kas ir ziemas periods, lai kvalitatīvi sagatavotos nākamajai sezonai.

Tāpat vēstulē teikts, ka ar nomas skrejriteņiem Rīgā šosezon pārvietosies vairāk nekā 250 000 Rīgas iedzīvotāji, plus lietotāji pārējās pilsētās. Ieviešot sasteigtu un nekvalitatīvu pakalpojuma komponenti, būtiski var pasliktināties lielas iedzīvotāju daļas attieksme kā pret nomas skrejriteņu nozares pārstāvjiem, tā pret iesaistītajām valsts institūcijām, kas ar nepārdomātiem lēmumiem veicinājušas potenciāli nekvalitatīva risinājuma ieviešanu, kas skar simtiem tūkstošus iedzīvotāju.

Lielākajiem nozares spēlētājiem "Bolt", "Tuul" un "Ride", kas ir arī LMA biedri, pēc būtības nav iebildumu pret šādas funkcionalitātes ieviešanu, jo tas veicinās arī samazinātus krāpniecības riskus no negodprātīgu pakalpojuma lietotāju puses.

Jau ziņots, ka Saeima 22.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas cita starpā paredz lielākus sodus vai jaunus pienākumus elektroskrejriteņu, velosipēdu un velorikšu lietotājiem.

Grozījumi nosaka, ka elektroskrejriteņu un velorikšu reģistrācija ir obligāta, un pie to konstrukcijas jābūt pielīmētai valsts reģistrācijas uzlīmei. Reģistrācija ir obligāta no nākamā gada 1.janvāra, savukārt esošie transportlīdzekļi jāreģistrē līdz 2024.gada 31.martam. Savukārt velosipēdu reģistrācija noteikta kā brīvprātīga.

Piedalīties ceļu satiksmē ar elektroskrejriteni varēs personas no 14 gadu vecuma, ja tām ir velosipēda vai citas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.

Velorikšu drīkstēs vadīt personas, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu un saņēmušas velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Par velorikšas vadīšanu bez tiesībām varēs piemērot sodu piecu naudas soda vienību apmērā.

Elektronisko pakalpojumu sniedzējam, kas nodrošina koplietošanas elektroskrejriteņa izmantošanu mobilajā aplikācijā vai tīmekļa vietnē, būs jāveic pakalpojuma saņēmēja identitātes un vecuma pārbaude.

Ar grozījumiem noteikti lielāki administratīvie sodi par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu elektroskrejriteņu un velosipēdu vadītājiem. Paaugstināts naudas sods par luksofora signāla un distances neievērošanu, kā arī elektroskrejriteņa vadīšanu alkohola reibumā.

Pašvaldībām būs tiesības noteikt koplietošanas transportlīdzekļu - elektroskrejriteņu un velosipēdu izmantošanas noteikumus, ātruma ierobežojumu un novietošanas aizlieguma zonas. Elektrisko skrejriteņu lietošanu var kontrolēt arī pašvaldības policija.

Izmaiņas likumā arī nosaka, ka pašvaldības policijas būs tiesīgas kontrolēt un sodīt par atļautā braukšanas ātruma neievērošanu. Šādas pilnvaras tām līdz šim nebija un braukšanas ātruma ievērošanas kontrole bija tikai Valsts policijas kompetencē.