Reabilitēs tos nelikumīgi represētos, kam reabilitācija bija apgrūtināta

Deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) debatēs norādīja, ka nav reabilitēti daļa nacionālo partizānu, leģionāru, konfesiju pārstāvju, kuri reliģiskās darbības dēļ tika ievietoti padomju režīma psihiatriskajās slimnīcās, piemēram, baptistu Līgatnē.

Kiršteins arī minēja vairākas lietas, kas padomju laikā tika iztiesātas ar viltotiem pierādījumiem. Politiķis norādīja, ka tā kā minētie represētie cilvēki ir miruši, viņu reabilitācija būs līdzīga politiskam paziņojumam.

Grozījumus iesnieguši deputāti Kiršteins, Edvīns Šnore (NA), Igors Rajevs (AS), Raimonds Bergmanis (AS), Viktors Valainis (ZZS), Augusts Brigmanis (ZZS) un Rihards Kozlovskis (JV).

Deputāti skaidro, ka 1990.gadā Latvijas Augstākā padome pieņēma likumu "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju", ar kuru reabilitēja personas, kuras bija represētas bez tiesu nolēmumiem vai notiesātas pēc KPFSR Kriminālkodeksa likumā norādītiem pantiem.

Taču likuma pieņemšanas laikā Latvijā vēl atradās PSRS Bruņoto spēku daļas, darbojās Valsts Drošības komiteja un likumā nebija iespējams iestrādāt visus nepieciešamos krimināllikumu pantus, jo daudzas personas tika notiesātas armijas, iekšlietu karaspēka, valsts drošības karaspēka un citos kara tribunālos, kas bija tipiska okupācijas izpausme, skaidrots likumprojekta anotācijā.

"Ir jāreabilitē arī Latvijas teritorijā tiesātie bijušie Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pilsoņi, kā arī šo personu pēcnācēji, kurus Latvijas Republikas okupācijas laikā PSRS nelikumīgi represēja Latvijas teritorijā vai par darbībām, kas notika Latvijas teritorijā. Līdz ar to netika reabilitētas apmēram 2200 personas," norāda parlamentārieši.

Lai atbilstoši Satversmes ievadā teiktajam realizētu okupācijas seku novēršanas politiku, jāreabilitē ne tikai nelikumīgi notiesātie, bet arī personas, kas noslepkavotas vai citādi represētas bez jebkāda tiesiska pamata.

Tāpat jāreabilitē arī okupācijas karaspēka kara tribunālos, VDK darbinieku un aģentu falsificētās lietās, kā arī tiesātas atkārtoti, bez pierādījumiem, bez tiesībām uz aizstāvību, par noziegumiem, kuri, atzīstot okupācijas faktu, zaudē savu tiesisko pamatu (dzimtenes nodevība un citi valsts noziegumi) un, kurus, lai nodrošinātu reabilitācijas procesa nekavējošu uzsākšanu, nevarēja iekļaut reabilitācijas likumā trīs mēnešus pēc neatkarības atjaunošanas pasludināšanas, teikts likumprojekta anotācijā.

Izmaiņu sagatavošanā konsultācijas notikušas ar Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras un padomju represēto cilvēku nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.