Komisijas sēdē, kurās tika runāts par Valsts kontroles ziņojumu par publisko iepirkumu attīstību, Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Ieva Braunfelde sacīja, ka "pašlaik ļoti daudz darba tiekot veikts darba grupā", lai vērtētu publisko iepirkumu efektivitāti un vērtētu arī centralizācijas iespējas.
Runājot par centralizāciju, darba grupā viedokļi pašlaik esot dažādi, viņa piebilda.
Finanšu ministrijas pārstāvji sēdes laikā klāstīja, ka pašlaik strādā, lai nāktu klajā ar jaunu priekšlikumu, kas risina Valsts kontroles revīzijā secināto, piemēram, tiktu palielināta elastība iepirkumos, kā arī tiktu vienkāršoti iepirkumu procesi.
Deputāts Andris Bērziņš (ZZS) pauda, ka medicīna ir "tas bloks", kuram ir jābūt nodalītam un to nevar pielīdzināt citām lietām. Bērziņš vērsa uzmanību uz slimnīcu korpusu, bloku būvniecībām, kur bieži vērojamas kavēšanās.
"Tā ir spēlēšanās ar cilvēku dzīvībām," teica Bērziņš, sakot, ka medicīnas joma būtu pielīdzināma aizsardzībai.
Bērziņš iepirkumus medicīnas jomā aicināja "debirokratizēt". "Sadaļai jābūt īpaši izceltai ārā Iepirkumu likumā," sacīja politiķis, sakot, ka šos jautājumus nevar "vilkt garumā".
Bērziņš arī pauda cerību, ka izveidotā darba grupa nonāks arī pie rezultātiem un svarīgākais ir ātrums.
Vairāki deputāti norādīja, ka pašlaik ir jādomā arī par to, kā mazināt sadārdzinājumus.
Saeimas deputāts Gatis Liepiņš (JV) sacīja, ka bieži vien var redzēt, ka iepirkumos "uzvar par dempinga cenu", kas noved pie tā, ka veidojas sadārdzinājumi un pasūtītāji nonāk ķīlnieku lomā, jo notiek kavēšanās.
Liepiņš teica, ka vērsa arī uzmanību uz "kādu pašvaldību", kurā teju vienmēr iepirkumos uzvar pietuvināti pašvaldības vadībai pietuvināti cilvēki. Deputāts aicināja domāt par to, kā šādas situācijas novērst. Iespējams, pietrūkst kapacitātes iestādēm šādas situācijas nokontrolēt un izmeklēt, teica Liepiņš.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvji savukārt norādīja, ka korupcijas riski būs jāskata vienmēr, neatkarīgi no tā, kādi risinājumi tiks piedāvāti. KNAB norādīja, ka korupcija publiskajos iepirkumos var notikt dažādos posmos, taču visus posmos iesaistīti zinoši cilvēki.
Iepriekš Valsts kontrole revīzijas ziņojumos "Problēmas un iespējas publisko iepirkumu attīstībai" un "Iekšlietu nozares publisko iepirkumu efektivitāte" secinājusi, ka Latvijā kopumā un iekšlietu nozarē atsevišķi būtu jāuzlabo publisko iepirkumu sistēma un normatīvais regulējums.
Valsts kontroles skatījumā, Latvijas publisko iepirkumu sistēma un normatīvais regulējums ir jāuzlabo, lai iepirkumu process būtu vienkāršāks un ātrāks un iepirkumu speciālistu ieguldītais darbs būtu samērīgs ar iegūto rezultātu.
Revidenti uzskata, ka publisko iepirkumu efektīvu norisi kavē Latvijas publisko iepirkumu normatīvais regulējums, kas vairākos aspektos varētu būt elastīgāks, vilcināšanās pieņemt izšķirošus lēmumus publisko iepirkumu centralizācijas attīstībai, nepietiekami novērtētais iepirkumu speciālistu amats, par ko liecina iepirkumu veicēju nekonkurētspējīgā atlīdzība un nepietiekamais konsultatīvais atbalsts un bezmaksas mācības nepietiekamā daudzumā.
Tāpat Valsts kontrole secinājusi, ka Latvijas publisko iepirkumu regulējums ir stingrāks nekā Eiropas Savienības prasības. Iepirkumu procedūras tiek piemērotas no būtiski zemākām līgumcenu robežvērtībām, nekā to pieprasa Eiropas Savienības direktīva. Lai arī noteikumus iepirkumiem zem Eiropas Savienības robežvērtībām dalībvalsts var atvieglot, Publisko iepirkumu likuma prasības nav ievērojami vienkāršākas kā iepirkumiem, kam jāpiemēro minētā direktīva.
Tāpat ziņots, ka FM līdz 2025.gada vidum plāno izvērtēt publisko iepirkumu rezultāta un finanšu efektivitāti, izveidojot labās prakses piemērus un ieteikumus sistēmiskiem uzlabojumiem, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu efektīvāku izlietojumu.
Latvijā 2024.gadā tika izsludināts 11 421 iepirkums un noslēgti 21 558 līgumi par vairāk nekā 5,45 miljardiem eiro, neskaitot dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pamattrases līgumu, informē FM. Publisko iepirkumu līgumu izpilde koncentrējas salīdzinoši šaurā uzņēmumu lokā - 2024.gadā iepirkumos uzvarējis 4321 piegādātājs, kas ir tikai nedaudz vairāk par 2% no apmēram 180 000 Latvijas aktīvajiem uzņēmumiem.
Vienlaikus 90% no kopējās publisko iepirkumu līgumsummas nodrošina 80 pasūtītāju, norāda FM. Arī Eiropas Savienības (ES) dati norāda uz konkurences trūkumu Latvijā - ja ES vidēji 20% publisko iepirkumu ir tikai viens pretendents, tad Latvijā - 28%.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri