Saeimas komisija atbalsta mehānismu obligātajai narkoloģiskajai ārstēšanai

Lai stiprinātu atbalstu nepilngadīgajiem, kuri pārmērīgi, kaitējoši lieto atkarību izraisošas vielas, VM izstrādājusi jaunas likuma normas, kas ievieš mehānismu nepilngadīgo obligātajai narkoloģiskajai ārstēšanai stacionārā ārstniecības iestādē.

Paredzēts, ka stacionārā ārstniecības iestāde 72 stundu laikā izvērtēs nepilngadīgā, kurš pārmērīgi lietojis atkarību vielas, veselības, dzīvības un sociālos riskus, kā arī pieņems lēmumu par obligātās ārstēšanas nepieciešamību. Ja tiks pieņemts lēmums par obligātu ārstēšanu, tas nekavējoties tiks nosūtīts apstiprināšanai tiesai. Procesā tiks iesaistīti arī sociālie dienesti, bāriņtiesa un policija, kas sniegtu nepieciešamo informāciju risku izvērtēšanai.

Tiesas apstiprinātais lēmums par obligāto ārstēšanu būs nekavējoši izpildāms, un ārstniecības iestādei būs jānodrošina nepilngadīgā nogādāšana uz turpmākās narkoloģiskās ārstēšanas vietu. Lēmumu būs iespējams arī pārsūdzēt, ko tiesai būs jāizskata piecu dienu laikā, izvērtējot iesniegtos argumentus. Ja nepilngadīgais patvaļīgi atstās ārstniecības iestādi, informācija tiks nodota Valsts policijai un likumiskajam pārstāvim, paredz grozījumi.

Pakalpojumus līdz 2027.gada 30.jūnijam sniegs Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, slimnīca "Gintemuiža" un bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži".

VM parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa informēja, ka pakalpojumu plānots sākt no šī gada 1.jūlija. Valdībā vēl jāskata informatīvais ziņojums par grozījumiem, bet VM mērķis ir virzīt tos steidzamības kārtā.

VM 13.maijā paredzētas sarunas ar Finanšu ministriju (FM), lai vienotos par pakalpojumiem nepieciešamo finansējumu 2026. un 2027.gadam.

FM Labklājības sfēras finansēšanas nodaļas vadītāja Anita Čemme norādīja, ka plānotie grozījumi radīs ietekmi uz budžetu. Kopumā FM iesniegusi 15 iebildumus un deviņus priekšlikumus attiecīgajiem grozījumiem. Kā atzīmēja Čemme, nav rasts risinājums pakalpojuma turpmākai finansēšanai pēc šī gada beigām.

No 2026.gada pakalpojumu nodrošināšanas pilotprojektu paredzēts finansēt no Norvēģijas un Eiropas Ekonomikas zonas granta līdzekļiem un tam nepieciešami 1 095 103 eiro, taču šobrīd šī summa nav garantēta, norādīja Čemme.

FM pārstāve norādīja, ka Norvēģijas finansējuma apjoms un termiņš varētu būt pieejams no 2027.gada un turpmāk, bet kopumā finansējuma piešķiršana būs atkarīga no sarunu procesa ar donoru valstīm.

Tā kā Norvēģijas finanšu instruments šobrīd nav garantēts, FM rosina VM rast risinājumu gadījumam, ja no donoru valstīm finansējums 2026. un 2027.gadam saņemts netiks.

Tam oponēja deputāts Viesturs Kleinbergs (P), pauzdams pārliecību, ka Lihtenšteina un Norvēģija noteikti atradīs līdzekļus, lai atbalstītu šo ieceri.

FM priekšlikums ir primāri meklēt pakalpojumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu esošā budžeta ietvaros. Vienlaikus, pakārtoti nākamā budžeta prioritātēm, fiskālā situācija nav vērtējama kā pozitīva, un, domājot par papildu resursiem šo ieceru īstenošanai, jābūt piesardzīgiem, sacīja Čemme.

Papildus viņa norādīja, ka nākamā gada budžeta noteiktās prioritātes - aizsardzība un demogrāfija, iespējams, nesasauksies ar šo VM ieceri.

FM ieteikums ir apsvērt pilotprojektu īstenot zemākā intensitātē, jo no 2026. līdz 2030.gadam iezīmētais finansējums 9,1 miljona eiro apmērā ir ievērojama summa un neesot garantijas tās atrašanai.

Savukārt VM ieskatā, nepilngadīgu bērnu ārstēšana no atkarībām ir absolūta demogrāfijas prioritāte, tāpēc Kļaviņa aicināja FM diskutēt par finansējuma pieejamības jautājumu un sniegt priekšlikumus VM.

LM parlamentārais sekretārs Krists Bergans-Berģis piebilda, ka Norvēģu fondu finansējuma sadale vēl nav beigusies, tāpēc šādā nozīmē jebkuru iniciatīvu īstenošanu pašreiz var saukt par nedrošu.

LM atbalsta grozījumus, savukārt Norvēģijas finansējuma atteikuma gadījumā rosina pārtraukt likumprojekta virzību. LM ieskatā būtiski valdības līmenī saskaņot šo ieceri kā prioritāri īstenojamu.

Tāpat Latvijas Ārstu biedrības juriste Ilze Vilka norādīja, ka primāri arī bērnu narkoloģijas pamatprincips ir ārstēšana ar piekrišanu, taču šie VM priekšlikumi attiecināmi uz izņēmuma normu, kad bērns iet bojā un atsakās ārstēties. Attiecīgi ārsts pieņem lēmumu par obligāto ārstēšanu, līdz ar to mazinot arī ļaunprātīgu izmantošanu, kad atkārtoti it kā tiktu pausta piekrišana ārstēšanai, bet faktiski rīcība netiktu mainīta, pakalpojumu saņemot neskaitāmas reizes atkārtoti. Tāpēc būtiski, ka obligātā ārstēšanās piemērota ar ārsta lēmumu.

VM prognozē, ka paredzamais lietu skaits gadā būtu aptuveni 18.

Vienas šādas lietas izskatīšana vidēji var aizņemt vienu darba dienu, kas, attiecīgi ņemot vērā prognozējamo lietu skaitu, kopumā var papildus radīt tiesai papildus noslodzi 18 dienu apmērā, paredz VM likumprojekts.

Juridiskās palīdzības izmaksas vienas lietas ietvaros vidēji ir 100 eiro. Summu veido konsultācijas sniegšana, pārstāvība tiesas sēdē un iepazīšanās ar lietas materiāliem.

Prognozējot 18 izskatāmas lietas gadā, pieņemot likumprojektā iekļautos grozījumus, iespējamās izmaksas ir 1800 eiro gadā, kas būtu nodrošināmai Tiesu administrācijas esošā budžeta ietvaros.

Saeimas Juriskais birojs norādīja, ka Ministru kabinetam jāsagatavo izvērtējums par likumprojektu, kurā būtu atrunāti arī budžeta pieejamie līdzekļi.

Vienlaikus VM vajadzētu detalizētāk nošķirt 18 likumprojekta sadaļas, jo vairākas no tām tieši neattiecas uz Ārstniecības likuma jautājumiem, bet gan juridiskās palīdzības sniegšanu.

Tālāk likumprojektu plānots skatīt maija pirmajā pusē.