• Zigfrīda,
  • Zigrīda,
  • Zigrīds
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Pētījums izceļ satraucošas atšķirības starp Rīgas un lauku skolēnu zināšanām

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 17:55, 16.05.2023


Rīgas skolēnu lasītprasme ir ievērojami augstāka par to skolēnu prasmēm, kuri dzīvo laukos, to parādījis starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas pētījums "PIRLS 2021".


Foto: LETA

Latvijā jau ilgstoši secināts, ka izglītības kvalitāte pilsētu un lauku skolās būtiski atšķiras. To pierādījis arī "PIRLS 2021" pētījums, kura rezultāti liecina, ka 2021.gadā Rīgas skolēnu vidējais sniegums lasītprasmē bija teju 550 punkti, kamēr laukos skolēnu lasītprasme vērtējums vidēji bijis nedaudz virs 510 punktiem. Lielo un mazo pilsētu skolēnu vidējā lasītprasme 2021.gadā vidēji novērtēta ar 520 līdz 530 punktiem.

Kopumā Latvijas skolēnu sasniegumi lasītprasmē vidēji novērtēti ar 528 punktiem, kas ir augstāk par pētījuma dalībvalstu vidējiem sasniegumiem. Vienlaikus kopš 2016.gada, kad tika veikts iepriekšējais mērījums, Latvijas rādītājos redzams nozīmīgs prasmju kritums. Tas skaidrojams ar Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ ilgstoši mācības noritēja attālināti, uzskata Latvijas izglītības nozares vadība. Šādos apstākļos tika ieviests arī jaunais mācību saturs, kas ir vēl viens iemesls lasītprasmes kritumam.

Latvijas skolēnu lasītprasme atbilst vidējam lasītprasmes līmenim, kas atbilstoši pētījuma metodoloģijai ir no 475 līdz 549 punktiem. Latvijas skolēnu vidējais vērtējums liecina, ka skolēni informatīvajos tekstos spēj atrast un reproducēt divus vai trīs nepieciešamās informācijas punktus tekstā, kā arī izdarīt tiešus secinājumus un interpretēt informāciju, lai sarindotu notikumus. Savukārt literārajos tekstos viņi prot patstāvīgi atrast, atpazīt un reproducēt tekstā precīzi izteiktas darbības, notikumus un izjūtas, izdarīt tiešus secinājumus par galveno tēlu īpašībām un pamanīt autora izmantotās valodas izvēli.

Pētījums liecina, ka 6% jeb aptuveni katrs 17.skolēns Latvijā nesaprot izlasīto tekstu. Iepriekš pētījumos šādu rezultātu uzrādīja tikai 1%- 2% skolēnu.

Saskaņā ar "PIRLS" definīciju skolēniem 4.klasē būtu jāuzrāda tāds zināšanu līmenis, kas liecina, ka viņi var izmantot lasītprasmi, lai mācītos, nevis vēl joprojām mācās lasīt. Iepaliekot lasītprasmē, skolēni atpaliek arī citos mācību priekšmetos.

Vidēji līdz 520 punktiem lasītprasme novērtēta pamatskolu skolēniem, kamēr sākumskolu skolēni uzrādījuši visaugstākos rādītājus - vidēji 540 punktus. Vidusskolas skolēnu vidējie lasītprasmes sasniegumi bijuši 530 punkti.

Lasītprasmes sasniegumi meitenēm pētījumā bijuši ievērojami augstāki nekā zēniem - meiteņu lasītprasme novērtēta vidēji ar 542 punktiem, kamēr zēnu - tikai ar 514 punktiem.

Sasniegumu starpība starp dzimumiem 2021.gadā bija 28 punkti, kas ir vislielākā starpība četros "PIRLS" pētījuma ciklos. Tas saistīts ar to, ka zēnu sasniegumu kritums kopš 2016.gada bijis straujāks - par 35 punktiem, kamēr meiteņu sasniegums krities par 24 punktiem.

2021.gadā vidējie lasītprasmes rādītāji skolēniem, kuri mācās latviešu valodā, bija no 520 līdz 530 punktiem, kas ir zemāk nekā tiem skolēniem, kuri mācās krievu valodā - to lasītprasme novērtēta vidēji ar 540 punktiem.

Pētījumā kopumā piedalījās 56 dalībvalstis. 2021.gada līdere ar visaugstākajiem sasniegumiem "PIRLS" pētījumā ir Singapūra. Savukārt vidējais dalībvalstu rezultāts ir 504 punkti.

Latvijas skolēnu sasniegumi ir zemāki par Lietuvas skolēnu rezultātiem - Lietuvā skolēnu vidējais sniegums ir 552 punkti.

"PIRLS 2021" pētījumā piedalījās 4369 Latvijas skolēni un 210 skolotāji no 156 skolām, kā arī 3906 vecāki.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Inese Lībiņa-Egnere: Rīgā jāpanāk progress Īpašā tribunāla izveidē

Šodien Rīgā notiek starptautiska sanāksme, kurā tiek izstrādāti tiesiski mehānismi, lai izveidotu Īpašo tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu.

Sabiedrība Latvijā atrada veidu, kā strādāt ar «grūtiem» bērniem (+VIDEO)

Jaunizveidotās speciālistu komandas sniegs būtisku atbalstu uzvedības izaicinājumu risināšanā.

Sabiedrība Kažociņš: Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas

Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.

Sabiedrība Nākamās nedēļas sākumā, kļūstot siltākam, sniegs nokusīs

Pēc ziemīgas nedēļas nogales jau pirmdien Latvijā atgriezīsies siltāks laiks. Kurzemē sniegs nokusīs strauji, citviet tas notiks pakāpeniskāk, prognozē sinoptiķi.

Lasiet arī

Veselība Aicina antibiotikas lietot piesardzīgi

Šonedēļ, Pasaules Antibiotiku nedēļas laikā, Zāļu valsts aģentūra (ZVA) aicina iedzīvotājus antibiotikas lietot tikai pēc ārsta norādījumiem un ievērot pareizu lietošanas kārtību, lai novērstu antimikrobiālās rezistences attīstību un saglabātu šo zāļu efektivitāti nākotnē.

Sabiedrība Aicina prezidentu nepieļaut atteikšanos no obligātā eksāmena dabaszinātnēs

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar sadarbības partneriem nosūtījusi oficiālu vēstuli valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.

Ekonomika Meža nozares produkcijas eksports deviņos mēnešos sarucis par 0,1%

Meža nozares produkciju Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja 2,529 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija.

Sabiedrība Valsts kancelejā apvienos departamentus; protestā darbinieki amatus pametīs

Valsts kancelejas direktors nolēmis apvienot Komunikācijas departamentu un Stratēģiskās komunikācijas departamentu, plānojot, ka darbu neviens nezaudēs, tomēr, izmaiņām nepiekrītot, daļa cilvēku darbu atstās, aģentūrai LETA sacīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.