Tas, ka bēgļu skaits samazinās, redzams arī nepieciešamajā finansiālajā palīdzība, kuru tiek lūgta.
"Šie ir izglītoti cilvēki, cilvēki ar bērniem, viņi grib atrast darbu un viņi ir arī pienesums ekonomikai. Nav tā, ka viņi dzīvo uz sociālo pabalstu rēķina, viņi ir ekonomiski aktīvi. Jā, no vienas puses tas ir slogs ekonomikai, bet tas ir arī pienesums," runājot par bēgļiem, kuri, visticamāk, Latvijā varētu palikt ilgāku laiku, jo viņiem Ukrainā nav kur atgriezties, teica Sprindžuks.
Precīzu datu par to, cik tieši Ukrainas bēgļu Latvijā ir atraduši darbu, neesot, taču signāli no pašvaldībām liecina, ka bēgļi visai labi integrējoties darba tirgū.
Jau ziņots, ka Latvijas valsts līdz šim sniegtais atbalsts no kara atbēgušajiem Ukrainas iedzīvotājiem veido aptuveni 64 miljonus eiro.
Bēgļu uzņemšanas atbalsta plāns pērn sagatavots, balstoties uz pieņēmumu, ka šogad ukraiņiem būs ļoti grūti un sekos, iespējams, otrais bēgļu vilnis, kas nozīmētu, ka Latvijai nāktos uzņemt vēl 40 000 bēgļu, taču tas nav noticis. Patlaban bēgļu plūsma ir mērena, situācija pamazām sāk stabilizēties un sākotnēji plāna ieviešanai paredzētie 204 miljoni eiro samazināti līdz 102 miljoniem eiro.
2023.gadā Latvijā, šķērsojot ārējo robežu, ir ieceļojuši vairāk nekā 43 000 Ukrainas pilsoņi, pārsvarā gan personas šķērso Latviju tranzītā, lai atgrieztos Ukrainā vai dotos uz kādu citu ES valsti.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri