Deputāts Andrejs Ceļapīters skaidroja: "Satversmes paredz, ka Latvijas identitāti veido arī latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa. Latvijas nacionālā reliģija ir šo tradīciju daļa. Tās ticīgajiem ir tiesības uz šo īpašo saikni ar Latvijas Republiku. Civillikuma 51. pants paredz laulājamiem, kas pieder pie luterāņu, katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu vai jūdaistu ticībām, noslēgt laulību konkrētās ticības organizatoriskos ietvaros. Ievērojot šo Satversmes normu, dievturu reliģijas, kurai ir īpaša saikne ar Latvijas Republiku, ticīgo tiesības nedrīkst būt ierobežotākas nekā Civillikumā šobrīd noteiktajām ticībām. Piedāvātā norma šajā likumā attiecināma uz Latvijas Dievturu sadraudzi, ko likumdevējs jau ir nostiprinājis Reliģisko organizāciju likuma Pārejas noteikumu 3. punktā."
Šobrīd dievturu kāzas jeb vedības Latvijas Republika neatzīst par juridiskā spēkā esošām, un tās jāatkārto dzimtsarakstu nodaļas pārstāvja klātbūtnē.
Saeimas Juridiskās komisijas sēdē piedalījās Latvijas Dievturu sadraudzes vadības pārstāvji Andrejs Broks un Uģis Nastevičs.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri