Otrdien, 9.maijā, aizsardzības ministre tiksies ar Kanādas Parlamenta Aizsardzības komisijas deputātiem, lai pārrunātu abu valstu divpusējo sadarbību aizsardzības jomā, īpaši NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā kontekstā.
Dienas turpinājumā Mūrniece apmeklēs Kanādas bruņoto spēku Petavavas bāzi, kur tiksies ar bāzes vadību un karavīriem, kā arī iepazīsies ar bāzes infrastruktūru.
Savukārt trešdien, 10.maijā, Mūrniece tiksies ar Kanādas aizsardzības ministri Anitu Anandu (Anita Anand), lai pārrunātu ģeopolitisko situāciju pasaulē, NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā attīstīšanu no bataljona līdz brigādei, kā arī abu valstu prioritātes gaidāmajā NATO samitā Viļņā.
Darba vizītes laikā aizsardzības ministre tiksies arī ar latviešu diasporas pārstāvjiem Otavā, kā arī sniegs vairākas intervijas Kanādas medijiem.
Kanāda bija starp pirmajām NATO dalībvalstīm, kas ratificēja Latvijas iestāšanās līgumu aliansē 2004.gadā, kā arī šobrīd sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas drošības stiprināšanā, vadot NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā.
NATO samitā Varšavā 2016.gada jūlijā tika apstiprināta vienošanās par sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā NATO paplašinātās klātbūtnes (Enhanced Forward Presence) ietvaros. Kanāda ir vadošā valsts NATO bataljona lieluma kaujas grupai, kas izvietota Latvijā kopš 2017.gada.
Tāpat šobrīd notiek darbs pie NATO Madrides samitā parakstītās deklarācijas ieviešanas, lai Kanādas vadībā attīstītu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā no bataljona līdz brigādei. Kaujas grupā šobrīd ir pārstāvētas 11 NATO dalībvalstis. Latvijā izvietotā kaujas grupa ir kļuvusi par vismultinacionālāko NATO militāro vienību.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri