Veidos 15 krīzes dzīvokļus, kuros paslēpties varmāku upuriem

Kontekstā ar Jēkabpils novadā notikušo sievietes slepkavību viņa norādīja, ka ministrija iesaistās izglītošanā, strādā ar krīzes situācijām, palīdz vardarbības upuriem, kā arī cenšas "pārmācīt" varmākas.

"Par papildus pieprasītajiem naudas līdzekļiem mums būs 15 anonīmi krīzes dzīvokļi, kuros paslēpties upuriem. Man žēl, ka tā ir, ka jāslēpjas upurim, bet dažos gadījumos, kā Jēkabpilī, tas, iespējams, būtu palīdzējis, ja būtu bijusi iespēja patverties daudz ātrāk," uzskata ministre.

Siliņa norādīja, ka situācija, kas izraisīja sievietes brutālu nogalināšanu, ir drausmīga, ja notiek vajāšana un nav iespējas patverties no varmākas, un valsts institūcijas nav bijušas spējīgas attiecīgi reaģēt.

"Protams, mums ir krīzes tālruņi, bet es ceru, ka, mums visiem veidojot kopīgu izpratni par to, ka varmāka ir jāizolē, tā situācija arī mainīsies," pauda ministre.

Jau rakstīts, ka 16.aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983.gadā dzimsi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika.

Portāls "Delfi" vēsta, ka letālais uzbrukums aprīlī nebija pirmā reize, kad Rusiņš uzbruka sievietei ar nazi. Viņas radi stāstījuši, ka uzbrukums noticis arī 2022.gada 18.februārī pie iepirkšanās centra "Sēlija". Rusiņš tur sievietei uzbrucis ar nazi, no kā palikušas skrambas no naža griezieniem uz sejas un rokām. Par to Rusiņam piemēroja 500 eiro sodu.

Līdzīgas problēmas radušās arī citai Rusiņa bijušajai dzīvesbiedrei, kuru arī viņš pēc izšķiršanās sācis terorizēt. Arī šī sieviete uzsvērusi, ka no tiesībsargiem gaidīto palīdzību īsti nav saņēmusi - viņa rakstījusi iesniegumus policijai, vēstules Valsts prezidentam un tiesībsargam, taču "tas neko nedeva". Sieviete pašlaik cenšas neatklāt savu dzīvesvietu, jo baidās, ka "viens nepareizs solis, un viss būs pagalam", proti, ka viņa var būt nākamais upuris.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir uzdevis sākt dienesta pārbaudi, lai "pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli". Ruks uz šo gadījumu aicināja skatīties plašāk, proti, būtu nepieciešams veikt grozījumus likumos, kas paredzētu bargāku atbildību par gadījumiem, kad persona nepilda jau tiesas noteiktos pienākumus.