Analītiķi: Īstermiņa ekonomikas rādītājos būtiski uzlabojumi nav vērojami

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka ekonomikas datus gada sākumā vēl ietekmē pandēmijas fons, uz kura vairākas pakalpojumu nozares vēl uzrāda strauju atgūšanos. Kritums ražojošajās nozarēs bija gaidāms, taču kopumā tas ir izrādījies salīdzinoši neliels. Negatīva ietekme no šīm nozarēm, visdrīzāk, vēl tuvākajos mēnešos saglabāsies, prognozē ekonomists.

Gašpuitis norāda, ka ikviens gads iesākas ar cerībām, ka smagākais ir aiz muguras un šis gads nav izņēmums. Ekonomists uzsver, ka globālā ekonomika, tai skaitā Latvijas, ir izrādījusies krietni noturīga, kas ir laba un slikta ziņa vienlaikus. Labā, ka riski nav piepildījušies, bet sliktā, ka, laba ekonomiskā aktivitāte bremzē inflācijas samazināšanos. Kopš gada sākuma recesijas prognozes daudzviet ir zaudējušas aktualitāti un reģionālie indeksi norāda uz mērenu aktivitātes pieaugumu.

Tomēr šis gads solās būt sarežģīts, jo risku līmenis joprojām ļoti augsts, īpaši inflācija, brīdina Gašpuitis. Cīņas ar inflāciju blaknes turpinās nospiest ekonomisko aktivitāti, un šobrīd nav pārliecinošu norāžu tam, ka inflācijas rādītāji vai citi dati tuvāko mēnešu laikā vājināsies tik lielā mērā, lai Eiropas Centrālā banka (ECB) neturpinātu paaugstināt likmes. Inflācija joprojām ir pārāk augsta, tādējādi saglabā ECB apņēmību turpināt iesākto.

Būtiska nozīme būs ECB makro vērtējumam jūnijā un līdz septembra sanāksmei ECB jāsaņem pietiekami daudz pierādījumu, ka pamatinflācija ir sasniegusi maksimumu un ekonomika palēninās. Tas padarīs prognozēto jūlija likmju kāpumu par pēdējo šajā likmju paaugstināšanas ciklā. Tādējādi pakalpojumi, kas šobrīd virza ekonomisko aktivitāti turpinās saskarties ar pretvēju vājākas pirktspējas veidā un stingrāku finansēšanas nosacījumu veidā, skaidro Gašpuitis.

Ekonomists uzskata, ka gada pirmajā pusē sarežģījumi saglabāsies ražojošās nozarēs - rūpniecībā un būvniecībā. Gašpuitis domā, ka situācijai vajadzētu stabilizēties līdz ar plašāku Eiropas Savienības (ES) fondu ieplūdi gada otrajā pusē. Tāpat preču eksportā pieaugumu varētu nomainīt īslaicīgs kritums - produkcijas cenu krituma dēļ. Jārēķinās, ka grūtības ar eksportu Austrumu virzienā tikai pieaugs, īpaši uz NVS tirgiem, jo Ukrainas kara ietekme turpinās atbalsoties Latvijas ekonomikā un sabiedrībā.

Līdzšinējie dati uzrāda, ka kara ietekme uz Centrālās un Austrumeiropas reģiona ekonomikām ir bijusi izteiktāka, atzīst Gašpuitis. Salīdzinoši labāka situācija gaidāma pakalpojumu eksporta rādītājos. No krasākiem negatīviem scenārijiem pasargās salīdzinoši stabilā situācija darba tirgū.

Gašpuitis prognozē, ka gada otrajā pusē inflācija savilksies līdz viencipara līmenim, tomēr pirktspējas atjaunošanās notiks nevienmērīgi. Vasaras beigās svarīgs moments būs situācija enerģijas tirgū, kas var no jauna sašūpot situāciju ekonomikā un piedot jaunu sparu inflācijai.

Gašpuitis norāda, ka šā gada izaugsmes prognoze saglabājas nemainīga 0,4% apmērā, atstājot Latvijas ekonomikai iespēju pārsteigt ar labāku sniegumu. Noskaņojums saglabāsies piesardzīgs, jo par spīti tam, ka daudzi būtiski riski nav īstenojušies, faktori, kas ļautu uz tuvāko perspektīvu lūkoties optimistiski, ir nepārliecinoši, piebilst ekonomists.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīst, ka šī gada sākumā ekonomikas norišu kopsumma jeb iekšzemes kopprodukts (IKP) daudz nemainījās ne gada, ne ceturkšņa griezumā. IKP pieaugums ir nedaudz lielāks par gaidīto - varēja gaidīt "apaļu" nulli, CSP ir sarēķinājusi pieaugumu par 0,7% gada griezumā un 0,3% ceturkšņa griezumā. Taču tas noticis uz produktu nodokļu iekasēšanas rēķina, kas gada laikā kāpusi par 8,2%. Statistiķi arī ziņo, ka preču nozarēs pievienotā vērtība samazinājās par 1,3%, bet pakalpojumu nozarēs pieauga par 0,4%. Tātad kopējā vērtība gada sākumā drīzāk samazinājās.

Strautiņš sagaida, ka turpmākajos ceturkšņos IKP dati kļūs iepriecinošāki, taču tas notiks pakāpeniski. Iespējams, ka nodokļu iekasēšanas svārstību dēļ otrajā ceturksnī IKP pieaugums vēl palēnināsies, kaut "patiesais" ekonomikas sniegums jau uzlabosies.

Turpmākos šī gada ceturkšņus raksturos patēriņa atlabšana apvienojumā ar ļoti kontrastainu sniegumu eksportā, bet lielā jautājumu zīme ir investīcijas, norāda Strautiņš.

Viņš skaidro, ka patēriņš augs, jo šī gada vidū un beigās patērētāji pamatvajadzību segšanai varēs tērēt mazāk naudas nekā pirms gada, tātad paliks vairāk naudas kaut kam citam, galvenokārt tāpēc, ka augstākās mājokļu uzturēšanas izmaksas jau ir pagātne. Šā gada pirmais ceturksnis bija laiks, kad mājsaimniecības saņēma vislielākos rēķinus par siltumu, gāzi un elektrību, taču turpmāk šis izmaksu slogs samazināsies. Elektrības sadales tarifs jūlijā pieaugs, taču, tā kā elektrības cena "Nord Pool" Latvijas zonā šogad visdrīzāk būs mazāk par pusi no pērnā gada vidējā līmeņa, šī gada otrajā pusē kopējie elektrības rēķini tik un tā būs mazāki, uzskata Strautiņš.

Tāpat turpina vairoties priekšnosacījumi pārtikas cenu kritumam, norāda ekonomists, jo cenas pārtikas izejvielām biržās turpina samazināties. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) cenu indekss martā bija par 20,5%, bet "S&P GSCI" pārtikas cenu indekss par 12,5% zemāks nekā pirms gada. Tāpat samazinās citas ražotāju izmaksas - enerģija, starptautisko transporta pārvadājumu tarifi.

Tas, kā šis izmaksu samazinājums sasniegs patērētājus, būs atkarīgs no konkurences ražotāju un tirgotāju starpā. Piena produktiem cenas jau ir samazinājušās, gaidāma deflācija arī citās kategorijās, pauž Strautiņš.

Preču eksporta nozarēs nīkuļošana varētu turpināties līdz pat gada beigām, bet pakalpojumu nozarēm klājas un klāsies ļoti labi, uzsver Strautiņš. Gada pirmajos divos mēnešos pakalpojumu eksports ir audzis par 30,1%. Tas nozīmē, ka ar biznesa, informācijas tehnoloģiju (IT), tūrisma, transporta un citiem pakalpojumiem nopelnīto Latvijas iedzīvotāji varēja nopirkt apmēram par desmito daļu vairāk, neskatoties uz lielo inflāciju. Ir atsevišķas labas ziņas arī par rūpniecību, un kopš gada sākuma ražotāju vērtējums par jauno pasūtījumu plūsmu uzlabojas. Rūpniecības kopējais noskaņojums jau gadu ir stabils un ir tikai nedaudz zem vidējā.

Investīcijas varētu sniegt ļoti nozīmīgu atbalstu ekonomikai šogad, uzskata Strautiņš un pieļauj, ka varbūt to arī sagaidīsim, lai arī ES fondu likteņa lēmēju spēja sagādāt nepatīkamus pārsteigumus Strautiņam šķiet neizsmeļama.

"Par laimi, dzīvojam tirgus ekonomikā un šķiet, ka privātā sektora uzņēmumi ar pietiekamiem resursiem un spēju "skatīties cauri" biznesa cikla svārstībām, aktīvi rīkojas. Ir riskanti spriest par investīciju aktivitāti no ziņu plūsmas, taču tā rada iedrošinošu iespaidu. Pienāk daudz ziņu par jauniem mājokļu, loģistikas centru, rūpnīcu projektiem," pauž Strautiņš.

Ekonomists piebilst, ka par investīciju aktivitātes kāpumu netieši liecina celtniecības noskaņojuma mērījums, kas ir samērā labvēlīgs. Nozares vērtējums par pasūtījumu portfeļiem pārsniedz vēsturiski vidējo un pēdējā pusgada laikā diezgan strauji uzlabojas.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula pieļauj, ka pirktspējas krituma apstākļos tautsaimniecības dalībnieki varonīgi turējušies pie optimisma, izlietojot gan pandēmijas laika uzkrājumus, gan valdības atbalstu enerģijas cenu krīzē. Tāpat arī minimālās algas pieaugums no šā gada sākuma uzlabo iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu līmeni. Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums par šā gada pirmo ceturksni rāda, ka tautsaimniecībā turpinājusies pozitīva izaugsme, tas ir, IKP palielinājies par 0,5% pret iepriekšējā gada pēdējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Paula norāda, ka karš Ukrainā ir ieildzis un vismazāk gribētos ticēt, ka notikumi frontē būtu kļuvuši par attālu fonu, pie kura pierod. Globālo resursu un enerģijas piegāžu pārkārtošana ir ļāvusi normalizēties resursu cenām pasaules tirgū. Vienlaikus Paula atzīst, ka nenoteiktība saglabājas augsta, un pirmajā ceturksnī augstā inflācija vēl arvien būtiski ietekmēja pirktspēju. Savukārt pieejamais valdības atbalsts enerģijas cenu krīzē, tāpat arī noturīgais darba tirgus un būtiska minimālās algas paaugstināšana darbojušies kā atsvars negatīvo faktoru kopumam.

Eiropas Komisijas aptauju dati pirmā ceturkšņa laikā rādīja nelielu, pakāpenisku tautsaimniecības dalībnieku noskaņojuma uzlabošanos, kas gan nesaglabājas aprīļa aptaujā. Pēdējā laika gausā investīciju dinamika, kas pēdējos ceturkšņos iemaldījusies arī ieguldījumos mašīnās un iekārtās, neiezīmē rožainu ainu produktivitātes kāpumam, kas savukārt var ierobežot eksporta aprises, skaidro Paula.

Īstermiņa dati par nozaru attīstību pirmajā ceturksnī vēl ir visai nepilnīgi. Ekonomiste norāda, ka ienākumu un noskaņojuma uzlabošanās ir ļāvusi pēc decembrī vērotā sarukuma šā gada pirmajos mēnešos atdzīvoties tēriņiem mazumtirdzniecībā. Nepārtikas preču mazumtirdzniecību un tāpat arī pieprasījumu atsevišķās pakalpojumu nozarēs varētu būt veicinājušas iedzīvotāju raizes par uzkrājumu vērtības zudumu, tādējādi izšķiroties par labu to izlietošanai.

Ziemas plūdi veicināja elektroenerģijas izstrādi hidroelektrostacijās, ļaujot enerģijas nozarei ražošanas apjoma ziņā "pacelt galvu virs ūdens", informē Paula. Tajā pašā laikā apstrādes rūpniecības izlaide gada pirmajos mēnešos salīdzinājumā ar pērnā gada līmeni bija vājāka, un to nespēja "izvilkt" pieaugums augsto tehnoloģiju nozarēs. "Colliers" dati par pirmo ceturksni rāda neaizpildīto biroju telpu īpatsvara pieaugumu (A un B1 klasē tas jau ilgāku laiku pārsniedz arī līdzīgus rādītājus pārējās Baltijas valstīs), kas varētu būt dažādu nozaru nogaidošas pozīcijas signāls, kas atbalsojas nekustamā īpašuma tirgū.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka Eiropai šoziem ir izdevies izvairīties no enerģētikas krīzes sliktākajiem scenārijiem, un šis gads Latvijas ekonomikā ir sācies ar nelielu izaugsmi, pat neskatoties uz joprojām augsto inflāciju. Ņemot vērā augstās energoresursu cenas un to ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju, pat neliels pieaugums ekonomikā ir labs rezultāts un situācija Latvijas ekonomikā kopumā šobrīd ir labāka nekā varēja gaidīt pērnā gada nogalē.

Vienlaikus pirmā ceturkšņa IKP dati izskatās nedaudz labāk nekā ir faktiski, jo gandrīz visu izaugsmi Latvijas ekonomikā pirmajā ceturksnī veidoja produktu nodokļi, kas gada laikā ir auguši par 8,2%, atzīst Āboliņš. Situācijas, kad nodokļu ieņēmumi aug ievērojami ātrāk par ekonomiku, parasti ilgstoši neturpinās un tās pārsvarā ir saistītas ar administratīviem faktoriem, piemēram, pārmaksāto nodokļu atmaksas termiņiem.

Tāpat šī gada pirmais ceturksnis ir pēdējais ceturksnis, kad salīdzinājumus ar pērno gadu vēl ietekmē ar Covid-19 pandēmiju saistītie ierobežojumi. Tādēļ tikai 0,4% pieaugums pakalpojumu nozarēs, kuras tagad var pilnvērtīgi darboties, ir negaidīti mazs, norāda Āboliņš.

Pirmā ceturkšņa pozitīvie izaugsmes rādītāji gan vēlreiz apstiprina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas 2023.gadam šobrīd ir nedaudz labākas nekā 2022.gada rudenī un šogad kopumā Latvijas ekonomikā varētu būt neliels pieaugums, uzsver Āboliņš.

Tomēr ekonomists atzīst, ka situācija ekonomikā joprojām ir ļoti neskaidra un īstermiņa ekonomikas rādītājos būtiski uzlabojumi nav vērojami. Latvijas uzņēmēju un patērētāju noskaņojums aprīlī atkal ir nedaudz pasliktinājies, vairākās apstrādes rūpniecības nozarēs jau šobrīd ir recesija, un maksājumu karšu apgrozījumus kopš gada sākuma Latvijā nav audzis, kas liecina par augsto komunālo rēķinu un augošo procentu likmju negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju.

Tuvākajos mēnešos gan situācija patērētājiem uzlabosies, jo jau šobrīd daudzas pilsētas ziņo par apkures tarifu samazinājumu, un līdz gada vidu inflācija Latvijā, visticamāk, noslīdēs zem 19%, skaidro Āboliņš. Arī darba tirgū pagaidām bez pārmaiņām - bezdarbs ir zems un algas turpina augt.

Tāpat Āboliņš norāda, ka šogad Latvijas ekonomikā tiek plānotas lielas ES fondu investīcijas un tas veicinās pieaugumu būvniecībā, tomēr strauji augošās procentu likmes ir atvēsinājušās mājokļu tirgu un tas ierobežos kreditēšanas pieaugumu šogad. Vienlaikus finanšu tirgus satricinājumi pēdējās nedēļas signalizē, ka recesijas riski ASV un Eiropā joprojām ir augsti, kas var radīt jaunus satricinājumus arī Latvijas ekonomikā šī gada otrajā pusē.

"Swedbank" galvenajai ekonomistei Latvijā Līvai Zorgenfreijai jaunākie dati par Latvijas IKP liek domāt, ka ziema pārlaista kopumā veiksmīgi. Latvijas ekonomika šī gada pirmajā ceturksnī pat augusi, lai gan nekāds spīdošais rezultāts šis nav. Ekonomiste atzīmē, ka ekonomikai palīdzējis fakts, ka šogad pirmajā ceturksnī bija par vienu darba dienu vairāk - ja izslēdzam šo efektu, tad ekonomika augusi vien par 0,3%.

IKP noturība Zorgenfreijai liekas pat pārsteidzoša - rēķini ziemā bija lieli, dzīves dārdzība - augsta, turklāt pēdējā laikā vērojam vāju attīstību eksportā. Turklāt, CSP dati liecina, ka 1,3% kritums vērojams ražojošajās nozarēs, bet pakalpojumu pusē reģistrēts vien nebūtisks pieaugums 0,4% apmērā. Toties ļoti strauji auguši produktu nodokļi (PVN, akcīzes nodoklis) - tie iekasēti par 8,2% vairāk nekā pērn. Arī CSP nesen veiktā datu revīzija liecināja, ka jau pērnā gada nogalē nodokļu ieņēmumi bijuši prāvāki nekā iepriekš lēsts, kas pat pacēla visu pērnā gada ekonomikas izaugsmes vērtējumu būtiski uz augšu. Savukārt situācija daudzās tautsaimniecības nozarēs nemaz tik laba nav, uzsver Zorgenfreija.

Apstrādes rūpniecība visticamāk uzrādījusi kritumu, turpinoties lejupslīdei, kas novērota jau kopš pērnā gada otrās puses. Arī preču eksports ļoti strauji sabremzējies, un, ja noņem cenas kāpuma ietekmi - pat kritis, akcentē Zorgenfreija. Jaunākie rūpnieku aptauju dati norāda uz zināmu stabilizēšanos, bet neliecina par drīzu tendences maiņu - eksporta pasūtījumi turpina samazināties, lai arī vairs ne tik strauji kā iepriekš. Uzņēmēju vērtējumā arī pasliktinās viņu konkurētspēja gan vietējā, gan, jo īpaši - ārējos tirgos.

Ļoti iespējams, ka pirmajā ceturksnī vājš rezultāts joprojām bijis būvniecībai, norāda ekonomiste. Savukārt elektroenerģijas ražošanā redzami pozitīvi rezultāti - ziemas plūdi veicināja ražošanu hidroelektrostacijās, bet zemākas gāzes cenas - ražošanu koģenerācijas stacijās.

Pakalpojumu nozarēs reģistrētā izaugsme 0,4% apmērā Zorgenfreijas ieskatā vērtējama drīzāk kā stagnācija. No preču eksporta plūsmām atkarīgajā vairumtirdzniecībā, ļoti iespējams, pirmajā ceturksnī bijis kritums. Transporta nozarē ostās un dzelzceļā bija vērojams kravu kritums, un lai gan strauji kāpa pasažieru skaits lidostā, transporta nozarē kopumā diez vai tikusi reģistrēta strauja izaugsme. Pieaugums, bet ticamākais - lēnāks nekā 2022.gadā, bija vērojams tādās nozarēs kā atpūta un izklaide, ēdināšana un izmitināšana. Pērn šīs nozares joprojām atkopās no Covid-19 krīzes, tādēļ izaugsme bija ļoti strauja, bet šogad tik straujus tempus neredzēsim, uzskata Zorgenfreija.

Savukārt visticamāk labi veicies ir IT un citiem biznesa pakalpojumiem, par ko liecina pakalpojumu eksporta dati, pauž ekonomiste. Arī mazumtirdzniecībā, visticamākais, reģistrēts kāpums. Zorgenfreija akcentē, ka patēriņš kopumā pēdējā laikā bijis pat pārsteidzoši spēcīgs. Palīdzējusi gan ne tik bargā ziema, gan valsts atbalsts, gan fakts, ka darba tirgus ir noturīgs. Turklāt par patēriņu lielā mērā atbildīga turīgākā sabiedrības daļa, kam ir uzkrājumi vai vismaz lielāki ienākumi, un kuri arī dzīves dārdzības krīzē turpina tērēt.

"Tā nu izskatās, ka Latvijas ekonomika kopš pērnā gada vidus stāv uz vietas, kamēr ciparu ziņā skatu uzlabo nodokļu ieņēmumi. Ziema pārlaista veiksmīgāk nekā bažījāmies, kas ir labi, bet nākotne ļoti spožās krāsās nerādās," pauž Zorgenfreija.

Ekonomiste prognozē, ka patēriņu stutēs fakts, ka uz gada otru pusi atjaunosies darba ņēmēju pirktspējas kāpums, algām atkal augot straujāk nekā inflācijai. Savukārt prognozes par attīstību tirdzniecības partnervalstu tirgos ir pasliktinājušās, kas nozīmē mazākas iespējas mūsu eksportētajiem. "Swedbank" prognozē, ka ekonomika šogad augs par 0,6%, bet nākamgad vien par 2,1%.

Jau ziņots, ka Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 0,7%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 1,3%, bet pakalpojumu nozarēs bija pieaugums par 0,4%. Par 8,2% vairāk iekasēti produktu nodokļi.

Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis kāpums par 0,3%.