Atbildot uz jautājumu, vai saredz sevis vadītā Ministru kabineta atbildību tajā, ka valsts nav pietiekami uzraudzījusi Covid-19 laikā veikto ieguldījumu lidsabiedrībā atgūšanu, Siliņa norādīja, ka Valsts kontroles ziņojumā aptvertais laiks bijis daļēji vēl pirms viņas valdības izveides. Pēc viņas teiktā, neviena no vadošajām amatpersonām, kas būtu atbildīgas par to, šos amatus vairs neieņem.
"Tā kā es domāju, ka mēs būtu rīkojušies atbildīgi un atbilstoši tam, ko Valsts kontrole ir brīdinājusi," sacīja Siliņa.
Kā vēstīts, Valsts kontrole secinājusi, ka valsts nav sekojusi līdzi Covid-19 laikā veikto ieguldījumu "airBaltic" atgūšanai un līdz šim vairāk darbojusies kā "maks, no kā pasmelties", nevis pietiekami kvalificēts un prasīgs kapitālsabiedrības īpašnieks, vērtē Valsts kontrole.
Lielākie pārmetumi par "airBaltic" ieguldīto valsts līdzekļu atgūšanas nepietiekamu uzraudzību pienākas Satiksmes ministrijai (SM), ceturtdien žurnālistiem uzsvēra Valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Valsts kontrole, iepazīstoties gan ar dažādiem dokumentiem, gan amatpersonu un uzņēmuma vadības publiskajiem izteikumiem, secinājusi, ka gan "airBaltic" vadība solījusi līdzekļus atgūt un atmaksāt, gan valsts institūcijas ar to ir rēķinājušās.
"Šobrīd mēs diemžēl esam situācijā, kad mēs par to vairs nerunājam. Mēs runājam par iespējamu uzņēmuma akciju pārdošanu nevis ar mērķi atgūt līdzekļus valsts budžetā, bet vienkārši kā iespēju iegūt papildu līdzekļus uzņēmuma darbības nodrošināšanai," sacīja Korčagins.
Tāpat Valsts kontroles ziņojumā atbildēts uz jautājumu par to, kādā veidā valsts sekojusi līdzi tās daudzu miljonu eiro ieguldījumiem "airBaltic". Korčagins norādīja, ka ir daudz dažādas institūcijas, kurām tam ir jāseko līdzi - gan SM, gan "airBaltic" padomei, gan arī Ministru kabinetam, lemjot par būtiskiem naudas līdzekļiem, ir jāskatās, kā tie tiks ieguldīti un atgūti.
Valsts kontroles kritika galvenokārt vēršas pret SM, kas ir valstij piederošo "airBaltic" kapitāldaļu turētājs. "Mūsu ieskatā, SM atbildīgās amatpersonas neizprot un neapzinās savas likumā noteiktos pienākumus, kas tām ir jāveic, lai pārstāvētu valsts intereses," teica Valsts kontrolieris.
Latvijas kopējais ieguldījums "airBaltic" pamatkapitālā veido 545 miljonus eiro. No tā Covid-19 krīzes seku mazināšanai valsts 2020.-2022.gadā ieguldīja kopumā 340 miljonus eiro, tādējādi palielinot valsts līdzdalību uzņēmumā no 80,05% līdz 97,97%.
Valsts kontrole atgādina, ka sākotnēji valsts bija apņēmusies atgūt pirmajā posmā "airBaltic" piešķirtos 250 miljonus eiro. Tas tika skaidri pausts gan oficiālos dokumentos, gan publiskajos paziņojumos līdz 2023.gada jūnijam. Atbilstoši valdības 2021.gadā apstiprinātajai stratēģijai ieguldījuma atgūšana bija plānota sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesā, kurā daļa valstij piederošo akciju tiktu pārdotas, līdzdalību samazinot līdz 51%.
Tomēr, kā secinājusi Valsts kontrole, stratēģijai trūka konkrēta rīcības plāna. To apliecina fakts, ka apstiprinātā stratēģija nav ne reizi pārskatīta, lai gan pārmaiņas bija būtiskas, tai skaitā Covid-19 pandēmijas otrais vilnis, Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, lidmašīnu dzinēju problēmas un vairākkārtējas izmaiņas "airBaltic" biznesa plānos. Tikmēr valsts uzņēmumā ieguldīja vēl 90 miljonus eiro.
2024.gada augustā valdība nolēma samazināt "airBaltic" pamatkapitālu par 571 miljonu eiro, ko uzņēmums uzskata par būtisku priekšnoteikumu IPO veiksmīgai īstenošanai. Pēc šī lēmuma amatpersonas un "airBaltic" pārstāvji "publiski nepamatoti pauda, ka ieguldījuma atgūšana nekad nav bijusi plānota, vai arī uzsvēra, ka valsts atbalsts jau atmaksāts caur nodokļiem un ekonomisko pienesumu", atzīmē Valsts kontrole.
Atbalsts "airBaltic" tika sniegts atbilstoši tobrīd spēkā esošajam Eiropas Komisijas (EK) regulējumam, tādējādi uzņēmums nonāca "valsts atbalsta stāvoklī". Tas nozīmē, ka "airBaltic" bija jāievēro noteikti ierobežojumi, piemēram, attiecībā uz valdes atalgojumu. Kā skaidro Valsts kontrolē, izejas no valsts atbalsta galvenais mērķis ir samazināt valsts līdzdalību uzņēmumā. Taču tas ir Latvijas - kā atbalsta sniedzējas - lēmums, vai šī procesa rezultātā tā atgūst savu Covid-19 lakā ieguldīto finansējumu. Šobrīd Pagaidu regulējumā ir ietverti vēl citi iziešanas mehānismi, t. sk., ieguldījumu faktiski neatgūstot. Tomēr valdība līdz šim nav apstiprinājusi šādu iziešanas stratēģiju.
Papildus EK nosacījumiem valstīm bija iespēja piemērot arī stingrākus nosacījumus. Latvija tādus nenoteica. Lai gan sabiedrībai un valdībai 2020.gadā tika sniegta informācija par "airBaltic" vadības brīvprātīgu algas samazinājumu par 20% Covid-19 krīzes sākumā, revīzijā konstatēts, ka šī summa bija tikai uz laiku ieturēta un 2022.gada janvārī valdei pēc tās iniciatīvas tika izmaksāta.
Valsts kontrole 2021.gadā aicināja valdību noteikt īpašu kārtību "airBaltic" ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai. Tā to neizveidoja, turpinot uzraudzību pēc 2015.gada noteikumiem.
Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.
2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri