• Alberts,
  • Madis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Premjere: Valdība rīkojusies atbilstīgi saistībā ar ieguldījumu airBaltic

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 16:11, 30.05.2025


Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzskata, ka viņas vadītais Ministru kabinets rīkojies atbilstīgi saistībā ar Covid-19 laika ieguldījumu Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" uzraudzību.


Foto: LETA

Atbildot uz jautājumu, vai saredz sevis vadītā Ministru kabineta atbildību tajā, ka valsts nav pietiekami uzraudzījusi Covid-19 laikā veikto ieguldījumu lidsabiedrībā atgūšanu, Siliņa norādīja, ka Valsts kontroles ziņojumā aptvertais laiks bijis daļēji vēl pirms viņas valdības izveides. Pēc viņas teiktā, neviena no vadošajām amatpersonām, kas būtu atbildīgas par to, šos amatus vairs neieņem.

"Tā kā es domāju, ka mēs būtu rīkojušies atbildīgi un atbilstoši tam, ko Valsts kontrole ir brīdinājusi," sacīja Siliņa.

Kā vēstīts, Valsts kontrole secinājusi, ka valsts nav sekojusi līdzi Covid-19 laikā veikto ieguldījumu "airBaltic" atgūšanai un līdz šim vairāk darbojusies kā "maks, no kā pasmelties", nevis pietiekami kvalificēts un prasīgs kapitālsabiedrības īpašnieks, vērtē Valsts kontrole.

Lielākie pārmetumi par "airBaltic" ieguldīto valsts līdzekļu atgūšanas nepietiekamu uzraudzību pienākas Satiksmes ministrijai (SM), ceturtdien žurnālistiem uzsvēra Valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

Valsts kontrole, iepazīstoties gan ar dažādiem dokumentiem, gan amatpersonu un uzņēmuma vadības publiskajiem izteikumiem, secinājusi, ka gan "airBaltic" vadība solījusi līdzekļus atgūt un atmaksāt, gan valsts institūcijas ar to ir rēķinājušās.

"Šobrīd mēs diemžēl esam situācijā, kad mēs par to vairs nerunājam. Mēs runājam par iespējamu uzņēmuma akciju pārdošanu nevis ar mērķi atgūt līdzekļus valsts budžetā, bet vienkārši kā iespēju iegūt papildu līdzekļus uzņēmuma darbības nodrošināšanai," sacīja Korčagins.

Tāpat Valsts kontroles ziņojumā atbildēts uz jautājumu par to, kādā veidā valsts sekojusi līdzi tās daudzu miljonu eiro ieguldījumiem "airBaltic". Korčagins norādīja, ka ir daudz dažādas institūcijas, kurām tam ir jāseko līdzi - gan SM, gan "airBaltic" padomei, gan arī Ministru kabinetam, lemjot par būtiskiem naudas līdzekļiem, ir jāskatās, kā tie tiks ieguldīti un atgūti.

Valsts kontroles kritika galvenokārt vēršas pret SM, kas ir valstij piederošo "airBaltic" kapitāldaļu turētājs. "Mūsu ieskatā, SM atbildīgās amatpersonas neizprot un neapzinās savas likumā noteiktos pienākumus, kas tām ir jāveic, lai pārstāvētu valsts intereses," teica Valsts kontrolieris.

Latvijas kopējais ieguldījums "airBaltic" pamatkapitālā veido 545 miljonus eiro. No tā Covid-19 krīzes seku mazināšanai valsts 2020.-2022.gadā ieguldīja kopumā 340 miljonus eiro, tādējādi palielinot valsts līdzdalību uzņēmumā no 80,05% līdz 97,97%.

Valsts kontrole atgādina, ka sākotnēji valsts bija apņēmusies atgūt pirmajā posmā "airBaltic" piešķirtos 250 miljonus eiro. Tas tika skaidri pausts gan oficiālos dokumentos, gan publiskajos paziņojumos līdz 2023.gada jūnijam. Atbilstoši valdības 2021.gadā apstiprinātajai stratēģijai ieguldījuma atgūšana bija plānota sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesā, kurā daļa valstij piederošo akciju tiktu pārdotas, līdzdalību samazinot līdz 51%.

Tomēr, kā secinājusi Valsts kontrole, stratēģijai trūka konkrēta rīcības plāna. To apliecina fakts, ka apstiprinātā stratēģija nav ne reizi pārskatīta, lai gan pārmaiņas bija būtiskas, tai skaitā Covid-19 pandēmijas otrais vilnis, Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, lidmašīnu dzinēju problēmas un vairākkārtējas izmaiņas "airBaltic" biznesa plānos. Tikmēr valsts uzņēmumā ieguldīja vēl 90 miljonus eiro.

2024.gada augustā valdība nolēma samazināt "airBaltic" pamatkapitālu par 571 miljonu eiro, ko uzņēmums uzskata par būtisku priekšnoteikumu IPO veiksmīgai īstenošanai. Pēc šī lēmuma amatpersonas un "airBaltic" pārstāvji "publiski nepamatoti pauda, ka ieguldījuma atgūšana nekad nav bijusi plānota, vai arī uzsvēra, ka valsts atbalsts jau atmaksāts caur nodokļiem un ekonomisko pienesumu", atzīmē Valsts kontrole.

Atbalsts "airBaltic" tika sniegts atbilstoši tobrīd spēkā esošajam Eiropas Komisijas (EK) regulējumam, tādējādi uzņēmums nonāca "valsts atbalsta stāvoklī". Tas nozīmē, ka "airBaltic" bija jāievēro noteikti ierobežojumi, piemēram, attiecībā uz valdes atalgojumu. Kā skaidro Valsts kontrolē, izejas no valsts atbalsta galvenais mērķis ir samazināt valsts līdzdalību uzņēmumā. Taču tas ir Latvijas - kā atbalsta sniedzējas - lēmums, vai šī procesa rezultātā tā atgūst savu Covid-19 lakā ieguldīto finansējumu. Šobrīd Pagaidu regulējumā ir ietverti vēl citi iziešanas mehānismi, t. sk., ieguldījumu faktiski neatgūstot. Tomēr valdība līdz šim nav apstiprinājusi šādu iziešanas stratēģiju.

Papildus EK nosacījumiem valstīm bija iespēja piemērot arī stingrākus nosacījumus. Latvija tādus nenoteica. Lai gan sabiedrībai un valdībai 2020.gadā tika sniegta informācija par "airBaltic" vadības brīvprātīgu algas samazinājumu par 20% Covid-19 krīzes sākumā, revīzijā konstatēts, ka šī summa bija tikai uz laiku ieturēta un 2022.gada janvārī valdei pēc tās iniciatīvas tika izmaksāta.

Valsts kontrole 2021.gadā aicināja valdību noteikt īpašu kārtību "airBaltic" ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai. Tā to neizveidoja, turpinot uzraudzību pēc 2015.gada noteikumiem.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Latvija iegādāsies vēl 42 kājnieku kaujas mašīnas "ASCOD"

Latvija iegādāsies vēl 42 kājnieku kaujas mašīnas "ASCOD", otrdien žurnālistus informēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Sabiedrība Labdarības iniciatīvā aicina ziedot Biķernieku Bērnu dzirdes centra remontam

Sociālajā projektā "Dod dzīvei jaudu!" iespējams ziedot Biķernieku Bērnu dzirdes rehabilitācijas centra remontam, aģentūru LETA informēja projekta pārstāvji.

Sabiedrība Turpmāk licences komercdarbībai zvejniecībā izsniegs elektroniski

Valdībā otrdien nolēma, ka turpmāk zvejniecības licences komercdarbībai izsniegs elektroniski, lai uzlabotu licencēšanas sistēmas efektivitāti un samazinātu administratīvo slogu zvejniekiem un atbildīgajām iestādēm, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Sabiedrība Jansona paziņojumu par atkāpšanos no tiesībsarga amata skatīs trešdien

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē trešdien, 18.jūnijā, tiks skatīts Jura Jansona paziņojums par atkāpšanos no tiesībsarga amata, liecina komisijas sēde.

Lasiet arī

Sabiedrība VK iepazīstinās ar ziņojuma rezultātiem par valsts ieguldījumiem airBaltic

Kādus secinājumus ir izdarījuši auditori? Drīz uzzināsim!

Ekonomika FM: airBaltic galvenais fokuss nav papildu valsts finansējuma saņemšana

Šobrīd Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" galvenais fokuss ir investoru piesaiste un gatavošanās akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO), nevis papildu valsts finansējuma saņemšana, aģentūrai LETA norādīja Finanšu ministrijā (FM), komentējot, vai negatīva scenārija gadījumā valsts finansiāli atbalstīs aviokompāniju.

Ekonomika airBaltic: Pirmā ceturkšņa zaudējumi - 29 miljoni

airBaltic pirmajā ceturksnī apkalpojusi vairāk nekā miljonu pasažieru, un par 10 miljoniem samazinājušies zaudējumi.

Ekonomika airBaltic šogad strādāja ar gandrīz 30 miljonu eiro zaudējumiem

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 29,348 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 27,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, liecina kompānijas publiskotā informācija.