Žurnālisti atkal aicina atlikt grozījumus, kas ierobežotu piekļuvi informācijai

LŽA arī pieļauj šādu izmaiņu apstrīdēšanu Satversmes tiesā (ST).

LŽA valdes priekšsēdētāja Zane Mače norāda, ka tik īsā laikā, kas tika dots priekšlikumu iesniegšanai - divās darba dienās (kopā ar Lieldienu brīvdienām) nav iespējams sagatavot saturiskus priekšlikumus.

Tāpēc žurnālistus pārstāvošā organizācija atkārtoti aicina likumdevēju ņemt vērā, ka grozījumu pieņemšanai steidzamības kārtā nav pietiekamas argumentācijas. Krievijas iebrukums Ukrainā notika jau pirms gada, un, ja apdraudējums bija nekavējošs, tas arī šīs izmaiņas būtu virzītas. Savukārt tagad ģeopolitiskā situācija tiek izmantota kā iegansts, atzīmē LŽA.

Žurnālisti norāda, ka grozījumu iesniedzēji nav spējuši statistiski pierādīt, ka "dienesta vajadzībām" klasificēto dokumentu daudzums pamatoti pieaug. Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā" noskaidrots, ka tādu datu nav.

"Vēl vairāk - nav ne tikai datu, bet kopīgas sistēmas, kā "dienesta vajadzībām" klasificētie dokumenti tiek centralizēti apkopoti un izvērtēta šīs pakāpes pamatotība," atzīmē LŽA vadītāja.

Žurnālisti akcentē, ka, ja dokumentu kategorija "dienesta vajadzībām" tiek ierakstīta valsts noslēpuma aizsardzības likumos, to nav iespējams apstrīdēt tiesā, liedzot sabiedrībai iespēju uzzināt un vērtēt faktiski jebko, ko kādas iestādes vadītājs neuzskata par publiskojamu.

"Mūsu pieredze rāda, ka pat konfidencialitātes grifa piešķiršana nereti ir subjektīva un nepamatota, tāpēc ir absolūti nepieņemami to papildus piesegt ar valsts noslēpumu sargājošo likumu aizsardzības prasībām," teikts LŽA paziņojumā.

"Ja drošības iestāžu darbu apdraud šīs dokumentu kategorijas neesamība (par ko arvien neesam redzējuši pārliecinošus pierādījumus, izņemot iestāžu vēlmi vieglāk atrakstīties un ilgāk neatslepenot), ierosinām tos attiecināt tikai uz NATO un partnervalstu radītiem dokumentiem, iekļaujot likumā attiecīgu kategoriju," norāda LŽA.

Mače uzsver, ka pārējiem dokumentiem ar attiecīgo grifu būtu jābūt pakļautiem Informācijas atklātības likumam - un tiesu varai.

LŽA uzskata, ka esošo priekšlikumu saturs un pieņemšanas forma apdraud sabiedrības intereses informācijas pieejamībai un atklātībai, tāpēc ir gatava tās aizstāvēt ST.

Kā ziņots, bažas par grozījumiem paudis arī tiesībsargs Juris Jansons, kurš tajos saskata vairākus cilvēktiesību riskus. Tiesībsargs uzsver, ka nav pieļaujami, ka tik nozīmīga jautājuma virzība, kas nepārprotami skar Satversmes 100.pantā ietvertās tiesības brīvi iegūt informāciju, tiek veikta tik sasteigti, bez jebkādas apspriedes ar vairākām kompetentajām valsts institūcijām, kā arī nevalstiskām organizācijām.

Jansons norāda, ka grozījumi tiešā mērā turpmāk ietekmēs ikviena žurnālista ikdienas darbu sabiedrības informēšanā par sabiedrībā aktuāliem procesiem.

Jau vēstīts, ka Saeima aprīļa sākumā konceptuāli atbalstīja un noteica steidzamību likumu grozījumiem, kas paredz informāciju dienesta vajadzībām padarīt par valsts noslēpumu un par kuru pieņemšanas steigu trauksmi cēluši žurnālisti.

LŽA jau iepriekš aicināja Saeimā nenoteikt steidzamību likumu grozījumiem un organizēt diskusiju par tiem ar nevalstiskajām organizācijām un žurnālistiem, iesaistot arī TM.

Likums "Par valsts noslēpumu" paredz, ka informāciju, kas ir valsts noslēpums, pēc svarīguma klasificē sevišķi slepenā, slepenā un konfidenciālā informācijā. Tagad rosināts šo sadalījumu papildināt ar informāciju dienesta vajadzībām.

Grozījumi paredz, ka par informāciju dienesta vajadzībām atzīstama tāda iestādes vadītāja noteikta informācija, kas saistīta ar iestādes funkciju izpildi un paredzēta iestādes pamatdarbības nodrošināšanai un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apdraudēt valsts intereses, apgrūtināt iestādes darbu un tai noteikto funkciju izpildi.

Specdienesti argumentējuši, ka pašreizējā informācijas dienesta vajadzībām definīcija ir pārāk neskaidra, izpratne par šo terminu bieži vien ir atšķirīga, kā arī nepastāv konkrēti kritēriji informācijas dienesta vajadzībām noteikšanai. Pašreizējā informācijas dienesta vajadzībām definīcija esot par šauru un liedzot iestādēm pilnvērtīgi izmantot informācijas klasificēšanas piedāvātās iespējas, jo var būt gadījumi, kad informācija ir aizsargājama, lai arī tā nav cieši saistīta ar valsts drošību.

LŽA valdes loceklis un Latvijas Televīzijas žurnālists Ivo Leitāns komisijas sēdē norādīja, nav bijusi diskusija un laika pilnvērtīgi iepazīties, saprast un vērtēt. "Arī par definīciju informācija dienesta vajadzībām - vai tā nav pārāk plaša, vai aiz tās par valsts noslēpumu netiks padarīts pārāk daudz kas un vai ar šo informāciju iepazīties vēlāk vispār būs iespējams žurnālistiem un sabiedrībai. Vienkārši šie jautājumi ir neskaidri šobrīd," uzsvēra Leitāns.

NDK vadītājs Jānis Dombrava (NA) apgalvoja, ka Latvija ir ļoti demokrātiska valsts un šie likumprojekti nokļuva Saeimas sēdes darbakārtībā aizvadītajā nedēļā, kad deputātiem bija iespēja ar tiem iepazīties un balsot par nodošanu komisijām. Tāpat šodien komisijas sēdē ikviens esot varējis piedalīties, lai gan ir vērtējams jautājums, vai nevalstiskajām organizācijām nebūtu jānosūta īpašs uzaicinājums.

Vēstulē, kas nosūtīta Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam (AS) un visām frakcijām, LŽA norādījusi, ka piedāvāto grozījumu būtība ir tajā, ka informācija dienesta vajadzībām tiek padarīta par valsts noslēpuma veidu, līdz ar to šādu informāciju vairs neregulēs Informācijas atklātības likuma normas, bet gan likums "Par valsts noslēpumu".

"Vēlamies norādīt, ka jebkura vārda brīvības un informācijas brīvības ierobežošana demokrātiskā sabiedrībā ir nopietni apspriežama. Ja valsts izšķiras par informācijas brīvības ierobežojumiem, ir jāizstrādā kompensējošie mehānismi," teikts vēstulē.

Savukārt SAB norāda, ka likumu grozījumi, kas paredz informāciju dienesta vajadzībām padarīt par valsts noslēpumu, ir īpaši aktuāli un neatliekami.

Jau gadiem ilgi bijuši dažādu atbildīgo valsts institūciju vairākkārtīgi mēģinājumi sakārtot informācijas dienesta vajadzībām aizsardzības regulējumu. Strādājot pie Ministru kabineta noteikumu jaunās redakcijas, secināts, ka labākais risinājums minētā regulējuma sakārtošanai ir tā pārcelšana uz likumu "Par valsts noslēpumu", aģentūru LETA informēja SAB.

Tikmēr domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka likumu grozījumi, kas paredz informāciju dienesta vajadzībām padarīt par valsts noslēpumu, nevar būt pieņemti bez sabiedrības un nevalstisko organizāciju līdzdalības.

Viņa norāda, ka Latvijā jau tā ir problēmas ar informācijas atklātību, sevišķi apstākļos, kad ir strīdi par robežām fizisko personu datu aizsardzībai, komercnoslēpumiem, valsts noslēpumiem un, ka jau pašlaik noslepenots tiek par daudz.

"Šajā konkrētajā gadījumā likuma izmaiņas paver iespējas par valsts noslēpumu nosaukt jebkādu iestādes informāciju, kuras izpaušana vai atklāšana var radīt risku iestādes pilnvērtīgai funkciju īstenošanai, tātad - jeb kam, ko iestāde uzskata par tādu risku," uzsver Kažoka, papildinot, ka grozījumi tiek virzīti bez diskusijām ar ekspertiem, atklātības jomas nevalstiskajām organizācijām, tiesībsargu un Tieslietu ministriju.