Kozlovskis apņēmies pievērsties Saeimas IT sistēmu drošības jautājumam

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ir aicinājis drošības iestādes veikt pārbaudes par iespējamu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) IT sistēmu ārējo ietekmējamību. Tas darīts pēc tam, kad publiskajā telpā parādījušies jautājumi par uzņēmuma "Emergn" atbilstību Latvijas drošības prasībām.

Elektroniskās iepirkumu sistēmas dati liecina, ka janvāra beigās arī Saeima ar "Emergn" noslēgusi līgumu par parlamenta daļas informācijas sistēmu papildinājumu un jauninājumu izstrādi, tehnisko atbalstu un uzturēšanu.

Vaicāts par to, Kozlovskis aģentūrai LETA pauda gatavību komisijā aktualizēt šo jautājumu. Reizē komisijas priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka Saeimas IT sistēmu drošība ir parlamenta vairāku komisiju kopīgs jautājums. Publisko izdevumu komisija uzrauga Saeimas darba revīziju.

Politiķis norāda, ka politisks pamudinājums nebūtu nepieciešams, lai atbildīgie pēc šādas, publiski izskanējušas informācijas atbilstoši rīkotos. Kozlovskis pieļauj, ka Saeimā par drošību un IT sistēmām atbildīgie darbinieki šīs lietas jau risina kopā ar valsts drošības iestādēm.

Komisijas vadītājs uzsver, ka svarīgi šīs jomas uzņēmumu pārbaudes veikt vēl pirms līguma slēgšanas. Ja ir vērā ņemamas bažas, tad neviena publiskā sektora iestāde nevar būt izņēmums attiecībā uz drošības prasību ievērošanu un nevar skatīties tikai pēc labākā finansiālā piedāvājuma, norāda deputāts.

Kozlovskis arī atzīmē, ka īpaši būtiski tas ir attiecībā uz uz VID, kur ir pieejami visu Latvijas iedzīvotāju, tajā skaitā uzņēmumu dati.

Kā ziņots, finanšu ministrs norādījis, ka pēdējās dienās sociālajos medijos ir izskanējusi informācija, ka VID IT sistēmas varētu būt ārēji ietekmējamas. "Ņemot vērā, ka tā ir valsts kritiskā infrastruktūra, kas ietekmē visu Latvijas uzņēmēju un indivīdu ekonomisko darbību, nav pieļaujama tās iespējamā kompromitēšana," uzskata Ašeradens.

Žurnāla "Forbes Latvija" izdevēja Katrīna Iļinska savā sociālā tīkla "Twitter" kontā šonedēļ rakstījusi - "kā būtu, ja VID IT sistēmas ir teju atkarīgas no kompānijas, kura reģistrēta Bermudā un patiesā labuma guvējus neatklāj; to ietekmē libānietis ar Krievijas pilsonību; līdzīpašnieks reiz Krieviju sauca par Māti; vēsturē figurē Krievijas Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas u.tml.? Un, ja izrādītos, ka VID nodrošina šim uzņēmumam 80% apgrozījuma, faktiski to uzturot? Un šai kompānijai visticamāk ir piekļuve visu Latvijas iedzīvotāju, uzņēmumu, muitas, akcīzes maksātāju un citiem datiem?".

Pērn decembrī žurnāls "Ir" rakstīja, ka Īrijā reģistrētai firmai piederošais "Emergn" jau gadiem tiek izraudzīts par galveno VID informācijas sistēmu nodrošinātāju, tādējādi uzņēmumam šajā laikā ticis ievērojams valsts budžeta kumoss: 16 gados tas uzvarējis 52 VID izsludinātajos iepirkumos un tā ieguvis vairāk nekā ceturtdaļu jeb 96,9 miljonus eiro no visas dienesta iepirkumu naudas šajā periodā.

VID skaidro, ka veicamā darba apjoma dēļ konkursos nepiesakās daudz pretendentu, piemēram, konkursā par maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas izstrādi, ieviešanu un uzturēšanu pieteicās tikai divi.

Daudzo uzvaru rezultātā "Emergn" jau gadiem nodrošina augsta riska valsts sistēmas, piemēram, krimināllietu uzskaites sistēmu, akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmu, centrālo muitas informācijas sistēmu, fizisko personu riska analīzes sistēmu un Eiropas Savienības datu apmaiņas informācijas sistēmu.

"Lursoft" informācija liecina, ka AS "Emergn" vienīgais īpašnieks ir Īrijā reģistrētā firma "Emergn Global Holdings Limited". Tās patiesais labuma guvējs ir ASV pilsonis Aleksandrs Adamopuls.

VID skaidro, ka pirms līguma noslēgšanas ar "Emergn" VID iepirkuma komisijas locekļi pārliecinājās, ka uzņēmuma amatpersonām, to skaitā Adamopulam, nav sodāmības, un pret tiem nav vērstu sankciju.

Tomēr IUB pēdējā laikā vairākkārt norādījis uz riskiem iepirkuma procedūrā - pusotra gada laikā sešus "Emergn" uzvarētos VID iepirkumus iestāde marķējusi ar sarkanu karogu, norādot uz mazu pretendentu skaitu konkursā, raksta žurnāls.

"Emergn" apgrozījums 2021.gadā bija 21,278 miljoni eiro, kas ir par 0,2% mazāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa samazinājās par 8% un bija 2,39 miljoni eiro, liecina informācija "Firmas.lv".