Gūtmanis skaidroja, ka līdz Covid-19 pandēmijai un robežu aizvēršanai neviens iepriekš nebija uzdevis jautājumu, vai Latvija var sevi pabarot. Tad likās, ka visu var atvest, nopirkt ārzemēs un saražot tur, kur to saražot ir lētāk.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka koncepta izpratne par pārtikas nodrošinājumu kā nacionālās drošības jautājumu sāk tikai veidoties un, tikai saprotot koncepta būtību un kāpēc tas ir nepieciešams, var nonākt pie jēgpilniem risinājumiem.
"Īpaši lauksaimniecībā mēs saprotam, ka pārtikas nodrošinājums tiešām ir nacionālās drošības jautājums, jo tajā brīdī, kad aizver robežas vai, nedod Dievs, sākās karš, ir jautājums, vai mēs spējam sevi pabarot," skaidroja Gūtmanis.
Viņš teica, ka Latvijai ir jāspēj sevi pabarot ar vispusīgu pārtiku. Turklāt visas lauksaimniecības nozares ir svarīgas, un visi lēmumi ir jāpieņem ar domu, lai neviena no lauksaimniecības nozarēm nenonāk līdz iznīkšanai.
Gūtmanis skaidroja, ka jautājums ir visaptverošs, jo jādomā ne tikai par pārtikas ražošanu, bet arī citiem ražošanas procesā iekļautiem aspektiem, piemēram, pārtikas iepakošanu un pārtikas nokļūšanu no ražotāja līdz patērētājam.
Jau ziņots, ka trešdien LOSP kopsapulcē Gūtmanis tika atkārtoti ievēlēts par valdes priekšsēdētāju.
LOSP apvieno 54 valsts mēroga ražotāju un pārstrādātāju nevalstiskās organizācijas, kas aptver visu Latvijas teritoriju un visus ražošanas sektorus. Organizācija formulē vienotu lauksaimnieku viedokli ražotāju interešu aizstāvībai un tālākām sarunām ar valsts pārvaldes institūcijām, kā arī citiem sadarbības partneriem.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri