Pašreiz spēkā esošie noteikumi, kas regulē jebkādu apbūvi jūrā, neatbilst atkrastes vēja enerģijas specifikai. Kā norāda nozares pārstāvji, nepieciešams izstrādāt jaunu regulējumu, un tam jāveicina, nevis jāierobežo konkurence.
Pašlaik galvenais normatīvais akts, kas regulē apbūvi jūrā, ir Ministru kabineta (MK) noteikumi "Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi", kas izdoti 2014.gadā un primāri tika veidoti derīgo izrakteņu atradnei Baltijas jūrā, līdz ar to tie neatbilst atkrastes vēja enerģijas specifikai.
Kā norāda nozares pārstāvji, pārstrādāt šos noteikumus nebūs efektīvi, jo tie izdoti laikā, kad doma par vēja parkiem jūrā vēl bija ļoti tālā nākotnē un netika ņemta vērā nozares specifika. Patlaban nozares normatīvā regulējuma izveidošana ir jaunizveidotās Klimata un enerģētikas ministrijas uzdevums.
VEA aktīvi iesaistās likumdošanas procesā, apkopo ārvalstu biedru pieredzi un norāda uz potenciālajiem ieguvumiem vai riskiem. 2021.gada nogalē Ekonomikas ministrija sāka iepriekš minēto MK noteikumu labošanu, taču nozares pārstāvju un citu iesaistīto pušu iebildumu dēļ tie tika apturēti. Kā norāda VEA, normatīvais regulējums ir nozares pats pamats, tādēļ ir būtiski, lai tas būtu ļoti konkrēts, ar skaidriem kritērijiem visos procesa soļos, bez interpretācijas iespējām, kā arī balstīts uz brīvā tirgus principiem, lai veicinātu konkurenci.
VEA vadītājs Toms Nāburgs skaidro, ka normatīvajam regulējumam, pirmkārt, ir jābūt skaidram, caurspīdīgam un godīgam. Nedrīkst pieļaut pagātnes kļūdas un sniegt kādam komersantam priekšroku, riskējot ar paaugstinātām izmaksām, par ko galu galā maksās patērētāji. Otrkārt, VEA vadītājs uzsver, ka regulējumam jābūt sabalansētam - prasībām pret vēja parku attīstītājiem jābūt samērīgām ar to, ko valsts piedāvā. Piemēram, dalīšanās ar peļņu vai procentiem no apgrozījuma un līdzmaksājumi vietējām kopienām vai valstij ir komersantiem ierasta prakse. Taču, ja pieprasītie maksājumi būs nesamērīgi, tas atspoguļosies elektroenerģijas gala cenā un investori izvēlēsies investēt citās Baltijas jūras reģiona valstīs, norāda Nāburgs.
VEA pārstāvji uzskata, ka valsts interesēs ir elektroenerģijas iegūšana par zemāko cenu, tādēļ vienlīdzīgu iespēju sniegšana visiem interesentiem palielina savstarpējo konkurenci, padara atkrastes vēja enerģijas tirgu piesātinātāku un elektroenerģijas ieguvi - lētāku, kas, savukārt, nāk par labu tautsaimniecības attīstībai. Asociācija norāda, ka ārvalstu investoriem ir svarīgi, lai nozares regulējums būtu skaidrs un nemainīgs visa projekta laikā, jo tas var būtiski ietekmēt banku aizdevumu saņemšanas iespējas un procentus, kas ietekmē projekta izmaksas. Atkrastes vēja projektu investīcijas ir mērāmas miljardos, tādēļ investori skrupulozi izvērtē visus riskus.
"RWE Offshore wind" Ziemeļvalstu, Baltijas un Polijas atkrastes vēja enerģijas attīstības viceprezidents Pols Koldevins informē, ka visas Baltijas valstis, arī Latvija, ir izvirzījušas ambiciozus mērķus samazināt atkarību no elektroenerģijas importa un būtiski palielināt vietējās atjaunojamās enerģijas ražošanu. Šo mērķu izpildi nodrošinās dažādu elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju kombinācija ar vēja enerģiju kā galveno virzītājspēku.
Koldevins uzsver, ka skaidras apņemšanās un noteikts rīcības virziens veido paredzamas biznesa iespējas. Kā atkrastes vēja enerģijas attīstītājs ar ambīcijām visā Baltijas jūras reģionā, "RWE Offshore wind" reģionā saskata pievilcīgu ilgtermiņa attīstības potenciālu. Latvijas pašreizējais elektroenerģijas ražošanas portfelis veido labu pamatu atkrastes vēja un vēja enerģijas kopumā integrācijai vietējā energosistēmā, skaidro Koldevins.
"Mums ir svarīgi, galvenokārt, paredzams, taisnīgs un caurspīdīgs tiesiskais regulējums, kas rada godīgas konkurences apstākļus atkrastes vēja enerģijas projektu attīstībai. Un otrkārt - atbilstoša elektrotīkla jauda un tā pielāgošana nākotnes vajadzībām. Pārdomāta un ilgtspējīga elektrotīkla spēju stiprināšana būs energosistēmas zaļās pārejas atslēga, kas nodrošinās nākotnes ražošanas spēju salāgošanu ar patēriņu, vienlaikus kāpinot eksporta potenciālu un stiprinot sistēmas stabilitāti," pauž Koldevins.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece investīciju jautājumos Laura Štrovalde informē, ka par Latvijas atkrastes vēja parku projektiem, īpaši ELWIND projektu, interesi jau izrādījuši investori ar nozīmīgu pieredzi šādu projektu īstenošanā no Dānijas, Vācijas, Nīderlandes un citām valstīm. Investoriem būtiskas ir prasības tīkla jaudas rezervēšanai un tos interesē reāli pieejamā jauda jau projektu pašā sākumā, tāpēc LIAA cieši sadarbojas ar AS "Augstsprieguma tīkls" un Klimata un enerģētikas ministriju (KEM), lai laicīgi nodrošinātu visu investoriem nepieciešamo un aktuālāko informāciju. KEM jau izstrādā kopējo atkrastes vēja enerģijas nozares normatīvo regulējumu un nosaka nepieciešamās procedūras, tādēļ Latvijas gatavība pirmajam atkrastes vēja parkam ir tikai laika jautājums, uzskata Štrovalde.
Latvijas Vēja enerģijas asociācija darbojas kopš 1998.gada, un tās mērķis ir sekmēt vēja enerģijas izmantošanu Latvijā, līdzdarbojoties nozares normatīvā regulējuma un vides sakārtošanā, kā arī veicināt sabiedrības informētību un izpratni par atjaunojamajiem, it īpaši vēja, energoresursiem.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri