LU personālam nav «pilnīgas vienprātības» par nepieciešamību apvienoties

LU fakultāšu konsolidācijas procesā tiek pieļauta iespēja dalīt līdz šim vienā fakultātē apvienotas studiju nodaļas. Patlaban noslēguma fāzē ir diskusiju ar iesaistītajām pusēm pirmais raunds, izklāstot sākotnējās ieceres un uzklausot fakultāšu pārstāvju viedokļus.

LU rektors Indriķis Muižnieks aģentūrai LETA stāstīja, ka izejas uzstādījums konsolidācijai ir četri LU stratēģiskās specializācijas virzieni: medicīna, dabaszinātnes, humanitārās zinātnes un sociālās zinātnes. Piemēram, viens no potenciālajiem fakultāšu konsolidācijas virzieniem, piemēram, varētu apvienot Medicīnas fakultāti ar Ķīmijas fakultāti, Bioloģijas fakultāti un Fizikas fakultāti. Šādā Dzīvības zinātņu fakultātē varētu ietvert arī Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāti.

Muižnieks bija stāstījis, ka, noslēdzot pirmo apspriežu kārtu, fakultāšu viedokļi par konsolidācijas piedāvājumu ir ļoti dažādi - ne visi ir gatavi apvienoties LU vadības patlaban piedāvātajos modeļos.

Folkmanis aģentūrai LETA atzīmēja, ka mainīgajā un sīvas konkurences augstākās izglītības un zinātnes pasaulē ikvienai augstskolai ir jābūt spējīgai mainīties, lai ne tikai nezaudētu jau iekarotās pozīcijas, bet attīstītos un virzītos pretī jaunām virsotnēm. Viņš uzsvēra, ka šādām izmaiņām, ko var veikt arī reorganizējot struktūru, noteikti jābūt tieši un nepastarpināti saistītām ar precīzi izmērāmiem un sagaidāmiem ieguvumiem. Tiem esot jāpārliecina augstskolas saime, ka izmaiņas ir pūļu vērtas, ka tās ir vajadzīgas un dos labumu ikvienam.

"Redzam, ka ne visas fakultātes saskata ieguvumus no apvienošanas procesa un tas ir saprotams. Visas 13 Latvijas Universitātes fakultātes ir unikālas, tās ir atšķirīgas ne tikai studiju un pētniecības virzienos, bet arī studējošo un personāla skaita, kā arī rentabilitātes ziņā," sacīja Folkmanis.

Viņš atzina, ka arī Medicīnas fakultātes personālā nav pilnīgas vienprātības par nepieciešamību apvienoties ar citām fakultātēm. Medicīnas fakultāte var tikt uzskatīta par lielu fakultāti augstskolā un tās finansiālie rādītāji ir labi, kas apliecinot jau esošā darbības virziena pareizību un strukturālo ilgtspēju. Tādejādi var saprast daļas kolēģu bažas par to, ka reorganizācijas rezultātā būsim spiesti uzturēt mazāk pelnošās vai nepelnošās struktūrvienības, pauda Folkmanis.

"Katrā ziņā, gaidīsim diskusijas ar atbildīgajām amatpersonām un institūcijām par ieguvumiem, aprēķiniem, kas varētu pārliecināt šaubīgos. Esmu pārliecināts par to, ka reorganizācijai nebūtu jābūt pašmērķim vai atsevišķa projekta līdzekļu apguves procesam, bet pārdomātam, uz aprēķiniem balstītam un ilgtspēju virzītam kompleksu pasākumu kopumam, kas garantē ieguvumus," uzskata Medicīnas fakultātes dekāns.

Kā ziņots, LU plāno būtiski samazināt fakultāšu skaitu, aģentūrai LETA iepriekš apliecināja Muižnieks.

Patlaban LU ir 13 fakultātes, kas aptver četras zinātņu nozares. Dabaszinātņu nozarē LU darbojas Bioloģijas, Datorikas, Fizikas, matemātikas un optometrijas, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu un Ķīmijas fakultātes. Humanitārās un mākslas zinātnes var apgūt Humanitāro zinātņu, Teoloģijas un Vēstures un filozofijas fakultātēs. Sociālās zinātnes pārstāv Biznesa, vadības un ekonomikas, Juridiskā, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas un Sociālo zinātņu fakultātes. Savukārt medicīnas un veselības zinātnes tiek pārstāvētas Medicīnas fakultātē.

Jaunās fakultātes varētu tikt veidotas, balstoties minētajos zinātņu virzienos. Pagaidām nav zināms, cik fakultātes varētu tikt izveidotas konsolidācijas rezultātā, taču to nebūs mazāk par četrām, bet maksimālais fakultāšu skaits varētu būt sešas vai septiņas.