Līdz ar to paredzēts, ka vēl notiks plašāka diskusija par ar likumprojektu saistītajiem jautājumiem, norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars un Nacionālās apvienības pārstāvis, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons.
Kariņš norādīja, ka ar šo procesu ir saistīta arī gaidāmā mediju politikas pamatnostādņu skatīšana valdībā.
Savukārt Jansons pieļāva, ka ne visas lietas varēs atspoguļot mediju politikas pamatnostādnēs, līdz ar to kādi jautājumi būs jānoregulē tieši likumā.
Kariņš uzsvēra, ka pirms grozījumu padziļinātākas skatīšanas sabiedrībai ir jābūt skaidram, kas ir sabiedriskā mediju apvienošanās mērķi, kādi būs sabiedrības ieguvumi no tās un no kurienes tiks iegūts nepieciešamais finansējums. Tāpat pašlaik nav vēl skaidrs, kura iestāde īstenotu šo procesu, jo Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei neesot atbilstošas kapacitātes.
Tāpat, lai gan tas ir atbilstoši likumam, esot savdabīgi, ka šos jautājumus neskata valdības, bet Saeimas līmenī, atzīmēja premjers.
"Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars uzsvēra, ka steiga šajā procesā nav atbalstāma, ka tam ir jānotiek kvalitatīvi, lai visas iesaistītās puses "ir lietas kursā" par tālāko virzību. Tavars atsaucās uz Latvijas Radio darbinieku bažām, kuru dēļ nolemts sabiedrisko mediju apvienošanas grozījumus neskatīt kā steidzamus.
Koalīcijas politiķi atturējās nosaukt konkrētu termiņu, kad visas diskusijas saistībā ar sabiedrisko mediju apvienošanu varētu noslēgties. AS frakcijas vadītājs akcentēja, ka izmaiņas netiks pieņemtas pirms sabiedriskā medija darbinieki nebūs saņēmuši atbildes uz viņus interesējušajiem jautājumiem. Tāpat jau tagad redzams, ka iepriekš saskaņotais rīcības grafiks nav ievērots, piebilda politiķis.
NA Jansons pieļāva, ka drīzāk racionālāka pieeja būtu iestrādāt nepieciešamo finansējumu gaidāmajā 2024.gada valsts budžetā, jo neesot īsti atbalstāma pieeja ar pārāk liela apjoma līdzekļu prasīšanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Premjers jau iepriekš šodien pauda, ka uzskata, ka ir jāatceļ steidzamība Saeimā izskatāmiem grozījumiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā.
"Būtiska ir publiska diskusija, kā arī mediju politikas jautājumi jāskata kopsolī ar mediju politikas pamatnostādnēm un finansējuma iespējām," iepriekš ierakstā sociālajos tīklos norādīja premjers.
Arī "Apvienotais saraksts" (AS) iepriekš šodien aicināja noņemt steidzamību grozījumiem sabiedrisko mediju likumam, lai tos skatītu parastajā kārtībā trīs lasījumos. AS otrdien, 28.martā, plkst.15 plāno uzklausīt Latvijas radio kolektīva un valdes viedokli, lai saprastu, kāds ir to pamats bažām sabiedrisko mediju apvienošanas jautājumā, norāda partiju apvienībā.
LETA jau vēstīja, ka Latvijas Radio darbinieki ir parakstījuši atklāto vēstuli, pieprasot apturēt sabiedrisko mediju apvienošanu un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma grozījumu pieņemšanu, aģentūru LETA informē radio.
Latvijas Radio darbinieki uzskata, ka steigā virzītie likuma grozījumi, kas no 2024.gada 1.janvāra paredz apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju (LTV) nevis veicinās sabiedrisko mediju stiprināšanu, bet gan vājinās to ietekmi un palielinās politiskās manipulējamības risku.
Atklāto vēstuli kopš piektdienas pēcpusdienas parakstījis 191 Latvijas Radio darbinieks.
Vēstulē norādīts, ka nav zināmas šīs apvienošanas izmaksas un ieguvumi. Latvijas Radio darbiniekiem esot zināms, ka neoficiālās sarunās politiķi neslēpj, ka tuvākajos gados naudas, lai realizētu sabiedrisko mediju apvienošanas koncepcijā nospraustos mērķus, visticamāk, nebūs. Ja lēmums par sabiedrisko mediju apvienošanu netiek pieņemts reizē ar koncepciju par sabiedrisko mediju statusam atbilstošu finansēšanas modeli, tad šobrīd sabiedrisko mediju apvienošana ir nepamatota, uzskata Latvijas Radio darbinieki.
Vēstulē norādīts, ka otrajā lasījumā iesniegts arī priekšlikums sabiedriskajā medijā aizliegt kandidēt uz amatiem tiem, kas strādājuši ārvalstu finansētās nevalstiskās organizācijās.
Virkni šo priekšlikumu iesnieguši Nacionālās apvienības (NA) deputāti Artūrs Butāns un Aleksandrs Kiršteins.
Saeima 16.martā konceptuāli atbalstīja grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, ar kuriem paredzēts nodrošināt tiesisko pamatu apvienotā sabiedriskā medija darbībai.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri