Viens no redzamākajiem NA politiķiem Helmanis pērn decembrī ticies ar sankcijām pakļauto Avenu viņa īpašumā Latvijā

Rīga, 5.febr., LETA. Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA), kurš ir viens no valdības koalīcijā ietilpstošās partijas "Nacionālā apvienība" redzamākajiem politiķiem, pērn decembrī ticies ar Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļauto Krievijas miljardieri Pjotru Avenu viņa īpašumā Latvijā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Kā norādīts raidījumā, abi šo tikšanos ir apstiprinājuši. Proti, Helmanis ir ticies ar Avenu pagājušā gada decembrī miljardiera īpašumā Latvijā. Helmani esot interesējusi Avena nostāja par Krievijas karu Ukrainā un tas, kāpēc miljardieris bijis Kremlī pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina pērn 24.februārī, kas ir pret Ukrainu sāktā Krievijas kara pirmā dienā. Uz Avena īpašumā esošo Klauģu muižu Helmanis esot devies viens. Šo tikšanos apstiprinājis arī Avens. Un minēja tieši tos pašus iemeslus, kurus Helmanis.

Iepriekš jau vēstīts, ka ES sankciju sarakstā Avens nodēvēts par vienu no Putinam tuvākajiem oligarhiem, kurš aktīvi sniedzis materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kas ir atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju, un guvis no tiem labumu. Viņš solīja šos pārmetumus apstrīdēt tiesā.

"Nekā personīga" atzīmē, ka Latvijā Avenam iesaldēti ne vien banku aktīvi, bet arī nekustamie īpašumi Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā, kur viņš posās izstādīt savu porcelāna un mākslas kolekciju. Tāpat arī teju 60 hektāri Lazdonas pagastā, un viņa modernā Klauģu muiža ar vairākām ēkām un helikoptera nosēšanās laukumu. Īpašumi apgrūtināti arī citur Eiropā - Itālijas policija apķīlājusi Avenam daļēji piederošo villu Sardīnijā, iesaldēts viņa īpašums Londonā.

TV3 raidījumā skaidrots, ka Avenam nav liegts ieceļot Latvijā, jo viņš ir ne tikai Krievijas pilsonis, bet arī Latvijas pilsonis. Tiesa, savulaik par Avena pilsonības iegūšanas apstākļiem izmeklēšanu veica Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Lietu izbeidza, nekonstatējot kukuļošanu, taču atklājot īpašu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadības labvēlību pret Avenu.

Pērn pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sākās diskusijas par to, vai Avenam pilsonību būtu jāļauj paturēt. Pērn aprīlī Saeima pieņēma grozījumus par Latvijas pilsonības atņemšanu dubultpilsoņiem, kuri snieguši dažāda veida atbalstu agresorvalstīm.

Kā ziņots, lai arī sākotnēji tika plānots, ka Ogres Vēstures un mākslas muzejā no 1.februāra būs skatāma izstāde "Rīgas mākslas porcelāns. 1925 - 1940" no ES sankcijām pakļautā Avena privātkolekcijas, tomēr izstādes atklāšana tika atcelta. Bija plānots, ka izstādē būtu aplūkojami gleznotāju Romana Sutas, Aleksandras Beļcovas un grafiķa Sigismunda Vidbergaporcelāna apgleznošanas darbnīcā "Baltars" 1920.gados tapušie darbi.

Muzejs norādījis, ka Ogrē tā nonākusi pēc labdarības fonda "Paaudze" iniciatīvas. Muzejs uzsvēris, ka tā ir neliela daļa no Avena kolekcijas.

"TV3 Ziņām" zināms, ka pēc spiediena pašvaldība no izstādes atvēršanas trešdien, visticamāk, ir atteikusies. Ogres novada priekšsēdētājs gan bija izvairīgs, īsziņā paužot, ka nevarot to ne apliecināt, ne arī noliegt. Pretenzijas pret izstādi paudusi arī Ārlietu ministrija.

Kā uzsvērts raidījumā "Nekā personīga", gan valdībai, gan arī Helmaņa partijas biedriem šīs izstādes plānotā izrādīšana bija nepatīkams pārsteigums.

"Avenu ieinteresēja Rīgas mākslas porcelāns - profesionālo mākslinieku ieguldījums unikāla porcelāna apgleznošanā. Tagad viņa kolekcija ietver jau ap 800 priekšmetu, un jaunu objektu meklēšana arvien turpinās. Avens apzinās un novērtē savu latvisko izcelsmi, un viņa mērķis ir ne tikai savākt mākslinieciski augstvērtīgu kolekciju, glabāt un eksponēt to zemē, kur radīti šie izcilie mākslas darbi, bet arī iekļaut tos pasaules mākslas apritē," minēts muzeja mājaslapā.

Helmanis, komentējot sankcijām pakļautā Avena privātkolekcijas izstādīšanu Ogres Vēstures un mākslas muzejā, iepriekš skaidroja, ka izstādē aplūkojami profesionālo mākslinieku apgleznotie porcelāna darbi, kas ir unikāla latviešu kultūras daļa.

"Uzskatu, mums nav šī pagājušā gadsimtā, Latvijas brīvvalsts periodā radītā māksla jāpolitizē. Dižajiem mākslas vecmeistariem - Sutam, Beļcovai, Cīrulim un citiem - nav sankciju, un mums nevajag pašiem pakļaut šos māksliniekus sankcijām un noslēpt viņu radītos darbus," uzsvēra Helmanis.