• Muntis,
  • Verners
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Ārlietu komisijas vadītājs: Latvijas ārpolitikas centrā šogad būs drošības un Ukrainas jautājumi

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 07:49, 26.01.2023


Latvijas ārpolitikas centrā šogad būs drošības un Ukrainas jautājumi, šorīt intervijā Latvijas Radio vērtēja Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (NA).

Šodien tiek atzīmēta Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas diena, kad pirms 102 gadiem Latvijai izdevās panākt, ka 1921.gada 26.janvārī Sabiedroto valstu Augstākās padomes sēdē tika nolemts atzīt Latviju "de iure". Atzīmējot šo dienu, Saeimā šodien notiks ikgadējās ārpolitikas debates.

Kols lēsa, ka debašu centrā arvien būs Ukraina un drošības jautājumi kopumā. Kā vienu no debašu aspektiem viņš minēja jautājumu, kā sekmēt Krievijas stratēģisko sakāvi tās sāktajā karā.

Politiķis atgādināja Latvijas valsts aicinājumu iedzīvotājiem nebraukt uz Krieviju un Baltkrieviju, jo problēmu gadījumā iespējas palīdzēt šajās valstīs arvien sašaurinās.

Starp citiem apspriežamiem izaicinājumiem deputāts minēja reģionālās drošības nodrošināšanu, NATO lēmumu iedzīvināšanu, Eiropas Savienības politiku dažādās nozarēs un arī tās lomu drošības jomā. Ne mazāk būtisks jautājums ir par attiecību veidošanu ar Ķīnu.

Kols atgādināja, ka šogad oficiāli aizsākas Latvijas kampaņa uz nepastāvīgo vietu ANO Drošības padomē, kas ilgs vairākus gadus un kurā jāsavāc trešdaļas valstu atbalsts.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Uz vienotā Sabiedriskā medija valdes locekļu amatiem izvirzīts 21 kandidāts

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izsludinātajā konkursā uz pieciem topošās VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" (LSM) valdes locekļu amatiem otrajai kārtai izvirzīts 21 pretendents.

Sabiedrība Galīgajā lasījumā skatīs grozījumus valsts valodas stiprināšanai darba tirgū

Plānots, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības, veicot darba pienākumus, izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc svešvalodas zināšanām.

Sabiedrība Atbalsta aizliegumu reklamēt alkoholisko dzērienu cenas vai atlaides

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien pirms trešā lasījuma atbalstīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz Latvijā ieviest aizliegumu alkoholisko dzērienu audio un audiovizuālajās reklāmās reklamēt šo dzērienu cenas vai atlaides.

Sabiedrība CVK piedāvā uzlabot vēlēšanu zīmes. Kā tās izskatīsies?

Par vēlēšanu sistēmu sagatavošanu atbildīgā Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) norāda, ka pašreizējais biļetens ir problemātisks, jo tiek bieži pieļauta kļūda - kādu kandidātu neatbalstot, vēlētājs ievelk rombiņā mīnusu, nevis izsvītro vārdu.

Lasiet arī

Sabiedrība Noraida priekšlikumu kandidātu sarakstus iesniegt būtiski agrāk pirms vēlēšanām

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti šodien noraidīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšlikumu partiju deputātu kandidātu sarakstus prasīt iesniegt ne vēlāk kā 120 dienas jeb četrus mēnešus pirms vēlēšanām.

Sabiedrība VDD komentē «TikTok» un «Telegram» iespējamu bloķēšanu Latvijā

Lēmumam par sociālo tīklu "TikTok" un "Telegram" iespējamu bloķēšanu ir jābūt politiskam, turklāt, lai šāds risinājums būtu efektīvs, par ierobežošanu būtu jāvienojas vismaz visām trim Baltijas valstīm, šādu vērtējumu vēstulē Saeimai paudis Valsts drošības dienests (VDD).

Sabiedrība Uz vienotā Sabiedriskā medija valdes locekļu amatiem izvirzīts 21 kandidāts

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izsludinātajā konkursā uz pieciem topošās VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" (LSM) valdes locekļu amatiem otrajai kārtai izvirzīts 21 pretendents.

Sabiedrība Galīgajā lasījumā skatīs grozījumus valsts valodas stiprināšanai darba tirgū

Plānots, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības, veicot darba pienākumus, izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc svešvalodas zināšanām.