• Velda,
  • Velta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Tirgotāji: Par nodotajiem depozīta iepakojumiem iedzīvotāji reti izvēlas saņemt skaidru naudu

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 07:02, 20.01.2023


Par taromātos nodotajiem depozīta iepakojumiem iedzīvotāji reti izvēlas saņemt skaidru naudu, priekšroku dodot iespējai atprečot kuponu pirkuma laikā, noskaidroja aģentūra LETA.

SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis aģentūrai LETA norādīja, ka skaidras naudas izmaksu par nodoto depozītu piedāvā veikalu tīkli "Maxima", "Lidl" un "Rimi". Tāpat skaidra nauda par nodotajiem iepakojumiem tiek izsniegta visos manuālajos taras pieņemšanas punktos, kur iepakojumu pieņem veikala pārdevējs.

Viņš atgādināja, ka pamatnosacījums par kuponu darbību paredz, ka par nodoto taru saņemto kuponu var izmantot kā maksāšanas līdzekli tajā tirdzniecības vietā, kurā tukšais depozīta iepakojums ir nodots. Taču tirgotāji var paplašināt kupona izmantošanas iespējas, piemēram, nodrošinot iespēju kuponu izmantot visā veikalu tīklā vai piedāvāt iespēju saņemt skaidru naudu. "Šis lēmums ir tirgotāju pārziņā," pauda Stūrītis.

Taujāts par to, kādēļ iespēja par depozītu saņemt skaidru naudu netiek piedāvāta visās tirdzniecības vietās, kurās atrodas pieņemšanas punkti, Stūrītis sacīja, ka likums nenosaka obligātu depozīta kuponu atprečošanu pret skaidru naudu, līdz ar to tirgotāji var brīvi lemt par kupona atprečošanas iespējām, balstoties uz pircēju paradumiem, veikala iekšējiem procesiem, darba organizēšanas kārtību un citiem aspektiem.

"Uzskatām, ka iespēja kuponu atprečot pret skaidru naudu būtiski paplašina veikala pakalpojumu līmeni, kā arī palīdz piesaistīt jaunus pircējus," atzīmēja Stūrītis, piebilstot, ka uzstādītajos taromātos ir arī iespējama funkcija, lai depozīta maksa tiek pārskaitīta uz attiecīgā veikala lojalitātes karti un lietotni. Arī šī pakalpojuma aktivizēšana taromātos ir atkarīga no tirgotāju intereses un vēlēšanās to piedāvāt saviem klientiem.

SIA "Rimi Latvia" ārējās komunikācijas vadītāja Inga Bite aģentūrai LETA minēja, ka patlaban samainīt nodotās depozīta taras kuponu pret skaidru naudu var 11 "Rimi" veikalos Rīgā.

Kopš depozīta ieviešanas pērn februārī "Rimi" iedzīvotājiem par nodoto taru izmaksājis vairāk nekā 1,2 miljonus eiro.

Bite skaidroja, ka lielākajā daļā gadījumu depozīta kupons pilnā apmērā tiek izmantots pirkuma apmaksai kā bezskaidras naudas norēķini, kā arī daļā gadījumu pircēji ir izvēlējušies skaidrā naudā saņemt daļu no depozīta kupona, ar otru daļu norēķinoties par pirkumu.

"Kopumā redzam, ka pēdējos mēnešos apjoms gadījumos, kur depozīta kupons 100% tiek izmaksāts tikai skaidrā naudā, krītas," norādīja Bite.

Tāpat viņa informēja, ka, ņemot vērā novērojumus, "Rimi" pakāpeniski plāno pāriet tikai uz bezskaidras naudas depozīta kuponu atprečošanu. Taču patlaban nav pieejama informācija par to, kādā laika nogrieznī "Rimi" plāno atteikties no depozīta atprečošanas skaidrā naudā.

Tikmēr SIA "Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā aģentūrai LETA pauda, ka 2022.gadā "Maxima Latvija" depozīta punktos nodoto iepakojumu skaits pārsniedza 81,5 miljonus vienību. Aptuveni 30% no visiem kuponiem tiek samainīti pret skaidru naudu.

Bagātā norādīja, ka depozīta kuponu pret skaidru naudu iespējams iemainīt jebkurā "Maxima" veikalā. Kopumā tirdzniecības tīklā izvietoti 136 depozīta iepakojuma nodošanas punkti.

Savukārt SIA "Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis aģentūrai LETA minēja, ka, līdzīgi kā citos tirdzniecības tīklos, "Lidl" veikalos iedzīvotāji lielākoties izvēlas depozīta čeku iztērēt tajā pašā iepirkšanās reizē. Uzņēmumā novērots, ka čekus par nodoto taru iemainīt pret skaidru naudu izvēlas neliela daļa apmeklētāju. Tāpat nav liels arī to iedzīvotāju skaits, kas atgūto naudu izvēlas ziedot.

"Skaidrās naudas izmaksu saņemt izvēlas mazākums," norādīja Rudzītis, piebilstot, ka ir arī neliela daļa iedzīvotāju, kas tukšo taru meklē apzināti, jo ienākumi no iegūtās depozīta maksas sniedz kaut nelielus iztikas līdzekļus.

Jau vēstīts, ka 2022.gada 1.februārī Latvijā darbību sāka depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem. Valsts vides dienests konkursā dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu uz septiņiem gadiem nolēma uzticēt DIO.

Līdz šā gada 1.janvārim depozīta sistēmā varēja nodot stikla, PET un metāla bezalkoholisko, visu veidu alus un citu alkoholisko (zem 6%) dzērienu iepakojumus. Savukārt kopš 2023.gada depozīta sistēmā var nodot arī sīrupa un alkoholisko kokteiļu, kas veidoti uz spirta bāzes (ar alkohola saturu līdz 15%), stikla, plastmasas (PET) un skārdeņu iepakojumus, kā arī visu veidu alkoholiskos dzērienus PET pudelēs vai skārdenēs, kas ir marķēti ar Latvijas depozīta zīmi.

Par nodoto depozītu iedzīvotāju var saņemt čeku pirkuma iegādei attiecīgajā tirdzniecības ķēdē, tāpat virknē tirdzniecības vietu tiek nodrošināta depozīta atmaksa skaidrā naudā. Kopš 2022.gada 8.decembra naudu par depozītu iespējams ziedot arī vairākiem labdarbības mērķiem, tostarp Ukrainas bēgļu bērniem Latvijā, trūcīgiem senioriem un arī dzīvnieku patversmēm visā Latvijā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Valsts kancelejā apvienos departamentus; protestā darbinieki amatus pametīs

Valsts kancelejas direktors nolēmis apvienot Komunikācijas departamentu un Stratēģiskās komunikācijas departamentu, plānojot, ka darbu neviens nezaudēs, tomēr, izmaiņām nepiekrītot, daļa cilvēku darbu atstās, aģentūrai LETA sacīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

Sabiedrība Inese Lībiņa-Egnere: Rīgā jāpanāk progress Īpašā tribunāla izveidē

Šodien Rīgā notiek starptautiska sanāksme, kurā tiek izstrādāti tiesiski mehānismi, lai izveidotu Īpašo tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu.

Sabiedrība Latvijā atrada veidu, kā strādāt ar «grūtiem» bērniem (+VIDEO)

Jaunizveidotās speciālistu komandas sniegs būtisku atbalstu uzvedības izaicinājumu risināšanā.

Sabiedrība Kažociņš: Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas

Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.

Lasiet arī

Ekonomika Latvijā 24% iedzīvotāju tuvākajos trijos gados plāno iegādāties jaunu mājokli

Latvijā 24% iedzīvotāju tuvākajos trijos gados plāno iegādāties jaunu mājokli, tostarp visbiežāk Rīgā.

Ekonomika Jelgava būvē 58 modulāro konstrukciju dzīvokļus (+VIDEO)

Jauno ēku kompleksu veidos divas modernas un energoefektīvas piecstāvu dzīvojamās mājas ar klusiem ātrgaitas liftiem.

Kultūra Ģimenes diena Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā (+VIDEO)

Pastāvīgā ekspozīcija piedāvā doties aizraujošā ceļojumā pagātnē.

Ekonomika Kurzemes lielākā pilsēta saņems perspektīvus industriālos projektus (+VIDEO)

Kopējais plānotais ieguldījumu apjoms varētu pārsniegt 4 miljardus eiro laika posmā līdz 2035. gadam.