Viņš norādīja, ka izvēle tuvināties ar Eiropas dzelzceļa tīklu ir izdarīta pirms vairāk nekā 10 gadiem, kad tika lemts par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu, jo šis projekts ir ar Eiropas standarta jeb 1435 milimetru sliežu ceļu platumu. Visa pārējā Latvijas dzelzceļa infrastruktūra ir vērsta uz Krieviju un Baltkrieviju, tādēļ, kā skaidroja Vitenbergs, ir ļoti svarīgi, ka "Rail Baltica" dos iespēju nodrošināt gan pasažieru, gan kravu pārvadājumus nepārtrauktā plūsmā uz Eiropu.
"Savukārt runāt par visa dzelzceļa tīkla pāreju - tas jau ir daudzu miljardu eiro projekts un no valsts budžeta to apmaksāt ir praktiski nereāli. Līdz ar to jautājums ir arī, ko paredz ES un kāda būs tās iesaiste un līdzfinansējums, lai šādus darbus varētu veikt," pauda ministrs, piebilstot, ka nākotne, protams, ir "Rail Baltica" savienošana ar pēc iespējas vairāk Latvijas tautsaimniecības attīstībai svarīgiem objektiem, lai ieguvums būtu pēc iespējas lielāks.
Vitenbergs norādīja, ka pašlaik ir dots uzdevums izpētīt situāciju, bet, cik tas varētu maksāt, šobrīd vēl ir pāragri teikt.
Jautāts, vai varētu būt plāns likvidēt Krievijas standarta sliedes, satiksmes ministrs atbildēja noliedzoši. "Nē. Par to runāt ir pāragri, jo šāds pats sliežu platums ir arī, piemēram, Ukrainā. Es tiešām ticu, ka kara darbība Ukrainā beigsies un mums var būt liela un svarīga loma arī Ukrainas atjaunošanā. Mūsu ostas un dzelzceļš var tikt izmantots, lai apgādātu Ukrainu ar celtniecības materiāliem un daudz ko citu," norādīja Vitenbergs, piebilstot, ka nevar arī izslēgt, ka Krievijā un Baltkrievijā mainīsies politiskais režīms.
Jau ziņots, ka Baltijas valstīm līdz 2025.-2026.gadam būs jāizstrādā plāns, lai Krievijas standarta jeb 1520 milimetru platuma dzelzceļa sliežu tīklu pārveidotu atbilstoši Eiropas standartiem, decembra sākumā nolēma ES transporta ministri.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri