Aptauja: Obligāto vēlēšanu gadījumā ieguvēja būtu ZZS

Kā skaidroja pētniece, citām partijām bija tikai nelielas iespējas uzlabot savu vēlēšanu rezultātu uz pilsoniski pasīvāko vēlētāju rēķina.

Līdzīgi kā 2018.gadā, arī šoreiz salīdzinoši biežāk vēlēšanas neapmeklēja jaunieši vecuma grupā 18-24 gadi, cilvēki ar zemiem ienākumiem un cilvēki, kuri ģimenē sarunājas krieviski.

Par augstu vēlēšanu turbulenci liecina tas, ka nedēļu pirms vēlēšanām aptuveni 45% pilsoņu vēl nebija pieņēmuši gala lēmumu, par ko balsot. Šajās vēlēšanās vēla izvēle raksturoja gan tos pilsoņus, kuri ģimenē sarunājas latviešu valodā, gan tos, kuri sarunājas krieviski. Pirms četriem gadiem krieviski runājošie pilsoņi ievērojami agrāk veica savu vēlēšanu gala izvēli.

Šajās vēlēšanās grūtības atrast sev piemērotu partiju vienlīdz skāra gan latviešus, gan krieviski runājošos pilsoņus, noskaidrots aptaujā. Pirms četriem gadiem krieviski runājošajiem pilsoņiem vēlēšanu izvēle šķita daudz vienkāršāka. Partijas "Jaunā vienotība" (JV) vēlētāji savu izvēli visbiežāk atzina par vienkāršu. Vissarežģītāk bijis izvēlēties partijas "Suverēnā vara" (SV) vēlētājiem.

2022.gada vēlēšanās stabilitāti, līdzšinējo kursu vēlētāju acīs pārstāvēja trīs partijas: JV, "Nacionālā apvienība" (NA) un "Konservatīvie". JV vēlētāju acīs pats svarīgākais kritērijs bija spēja šai partijai uzticēt vadīt valsti krīzē. NA vēlētājiem īpaši svarīga šķita šīs partijas iestāšanās par konkrētiem, viņu interesēm svarīgiem jautājumiem.

Septiņas partijas vēlētāju acīs reprezentēja līdzšinējai varai alternatīvu kursu - "Stabilitātei", "Latvija pirmajā vietā" (LPV), "Progresīvie", "Saskaņa", "Katram un katrai" (KuK), "Latvijas Krievu savienība" (LKS) un SV. ZZS un "Apvienotā saraksta" (AS) vēlētāji augstāk vērtēja šīs partijas kā potenciālos krīzes pārvarētājus, zemāk - kā alternatīvā kursa piedāvātājus.

Pusotru mēnesi pirms 2022.gada vēlēšanām Latvijas vēlētājus īpaši intensīvi interesēja divi jautājumi bloki - inflācija, cenu pieaugums un partiju attieksme pret Krieviju un karu Ukrainā. Liela daļa vēlētāju arī norādīja, ka viņus interesē sociālās nevienlīdzības mazināšana.

Ievērojamas etniskas atšķirības vērojamas Latvijas pilsoņu atbildēs par to, cik nozīmīga viņu vēlēšanu izvēlē ir partiju attieksme pret Krieviju un karu Ukrainā, palīdzību Ukrainas bēgļiem un obligāto militāro dienestu.

Jaunākajām paaudzēm vairāk nekā citām vecuma grupām interesēja Covid-19 ierobežojumu, klimata pārmaiņu mazināšanas, partnerattiecību regulēšanas jautājumi.

Dažādu partiju atbalstītājus vieno augstā interese par inflāciju un sociālās nevienlīdzības mazināšanu.

2022.gada augustā iepriekš augstā interese par Covid-19 ierobežojumiem bija stipri kritusi pat tām partijām, kas gada sākumā šos jautājumus izmantoja savu potenciālo vēlētāju mobilizēšanai, kā piemēram, LPV un KK.

14.Saeimas vēlēšanās Latvijas pilsoņi, kuri ģimenēs sarunājās latviešu un krievu valodā, lielākoties balsoja par atšķirīgām politiskajām partijām. Gandrīz tikai latviešiem populāra bija JV, NA, AS un "Konservatīvie", bet krieviski runājošajiem - "Stabilitātei", "Saskaņa", LKS un SV.

14.Saeimas vēlēšanās pēc ilgāka pārtraukuma ir parādījušās partijas, kuru popularitāte ir līdzīga gan latviešiem, gan krieviski runājošajiem pilsoņiem. Tās ir ZZS un "Progresīvie". LPV ir daudz populārāka starp krieviski runājošajiem Latvijas pilsoņiem, taču par šo partiju balso arī ievērojams skaits latviešu.

Kā stāstīja Kažoka, Latvijā daļēji pastāv ne tikai etniska, bet arī sociāla partiju segregācija. Vairākas partijas spēj pamatā uzrunāt vai nu cilvēkus ar augstiem ienākumiem, vai sabiedrības trūcīgāko daļu. Sabiedrības trūcīgākajā daļā populāra bija JV, "Progresīvie" un "Attīstībai/Par" (AP). Tikmēr "Stabilitātei" un ZZS veiksmīgāk piesaista sabiedrības pašas trūcīgākās daļas balsis, ievērojami neveiksmīgāk uzrunājot turīgākos pilsoņus. Sociāli līdzsvarota vēlētāju bāze 2022.gada vēlēšanās bija AS un S.

Sabiedriskās domas aptauju dati liecina par lielu attieksmju polarizāciju Latvijas sabiedrībā. Salīdzinot ar 2018.gadu, būtiski palielinājusies apdraudētības sajūta, nedaudz mazinājies kopējais pieprasījums pēc pārmaiņām Latvijas politikā, nedaudz palielinājies pilsoņu aizvainojums pret valsti, bet vienlaikus samazinājusies sajūta, ka lielākā daļa Latvijas valsts pārstāvju būtu korumpēti.

Kažoka norādīja, ka īpaši satraucoša ir milzīgā etniskā atšķirība vērtējumos par to, vai Latvijā jebkurš cilvēks var brīvi un bez bailēm paust savu viedokli par politiku. Šādai iespējai tic 61% latviski runājošo pilsoņu, kamēr starp krieviski runājošajiem cilvēkiem tam piekrīt tikai 23%.

Kā norādīts pētījumā, JV labais vēlēšanu rezultāts panākts lielā mērā tādēļ, ka šī partija spēja pārliecināt par sevi balsot vēlētājus, kuri gluži labi varēja nobalsot arī par NA, AP, "Progresīvajiem", AS un "Konservatīvajiem".

Četri Saeimā iekļuvušie saraksti īpašu nepatiku izraisa vismaz 4-6 citu sarakstu vēlētājiem. Šie saraksti ir "Stabilitātei!", JV, NA un LPV. Īpaši izteikta ir vairāku partiju vēlētāju nepatika pret JV, kas ir iepriekšējos četrus gadus vadījusi valdību un šobrīd veido jauno valdību. Divas partijas - AS un "Progresīvie" - citu partiju vēlētājus polarizē tikai nedaudz, proti, nevienas citas partijas atbalstītāju vairākumam nerastos iebildumi pret šo partiju atrašanos valdībā, noskaidrojuši pētnieki.