Cilvēkiem ar elpceļu saslimšanu valsts plāno apmaksāt slimības pirmās 3 dienas

Patlaban nosacījumi par iespēju izrakstīt slimības lapu bez personas klātienes apskates un izmeklēšanas par pirmajām trīs saslimšanas dienām akūtas augšējo elpceļu saslimšanas gadījumā ir spēkā līdz šī gada 31.decembrim.

Izvērtējot pašreizējo situāciju attiecībā uz slimības lapu izsniegšanu, ārstu paradumus un salīdzinoši nelielo konstatēto nepamatoti izsniegto šo lapu skaitu, VM norāda, ka minētais regulējums atvieglo pacientu un ārstu slogu, vienlaikus iespējami mazinot augšējo respiratoro saslimšanu un Covid-19 izplatības riskus, tādējādi pasargājot sabiedrību kopumā. Attiecīgi regulējums slimības lapu izsniegšanai ir nosakāms kā patstāvīga norma.

Slimības lapas bez personas klātienes apskates un izmeklēšanas par pirmajām trīs darbnespējas dienām akūtas augšējo elpceļu saslimšanas gadījumā varēs izsniegt tikai personas ģimenes ārsts, ģimenes ārsta aizvietotājs vai ģimenes ārsta praksē nodarbināts ārsta palīgs, nevis jebkuras specialitātes ārsts.

Tomēr, ja veselības stāvoklis pacientam pirmajās trīs darbnespējas dienās ar akūtu augšējo elpceļu saslimšanu nav uzlabojies, nepieciešams ģimenes ārsta apmeklējums, lai novērtētu veselības stāvokli un vienotos par turpmāko ārstniecību, vienlaikus arī pārliecinātos par saslimšanu, mazinot nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanas risku un negodprātīgu situācijas izmantošanu. Tādējādi paredzēts, ka ārsts vai ārsta palīgs veic personas personīgu apskati un izmeklēšanu ne vēlāk kā piektajā dienā no darbnespējas sākuma, ja darbnespēja turpinās ilgāk par pirmajām trīs darbnespējas dienām.

Par personīgas apskates laiku pacients ar ārstu vai ārsta palīgu var vienoties jau darbnespējas lapas izsniegšanas laikā, lai izvairītos no situācijas, ka pacientam pēc trim darbnespējas dienām veselības stāvoklis neuzlabojas, un darbnespējas lapas turpināšanai pacientam nepieciešams ģimenes ārsta apmeklējums, taču ārstam jau ir saplānoti pieņemšanas laiki, pacientam apmeklējumu uz ceturto vai piekto saslimšanas dienu atsakot un tādējādi pacientu pieņemot vēlāk.

Vienlaikus, ja laika periodā līdz piektajai dienai pacienta veselības stāvoklis uzlabojies un apmeklējums pie ģimenes ārsta vai ģimenes ārsta praksē nodarbināta ārsta palīga vairs nav nepieciešams, vizīti var atcelt un telefoniski vienoties par darbnespējas lapas noslēgšanu, savukārt ārsts vai ārsta palīgs var attiecīgi pārplānot pieņemšanu, pieņemot citus, piemēram, akūtos pacientus.

Savukārt, ja netiek veikta personas personīga apskate un izmeklēšana līdz piektajai dienai no darbnespējas sākuma, izsniegtā slimības lapa par trim dienām noslēdzama ne vēlāk kā ceturtajā dienā no darbnespējas sākuma.

Darbnespējas turpināšanai ilgāku laiku paredzēts apmeklējums ģimenes ārsta praksē, un šobrīd, ņemot vērā ģimenes ārstu organizatoriskos darba nosacījumus un apjomīgo pacientu plūsmu, ne vienmēr vizīti varēs veikt uzreiz ceturtajā dienā, tādējādi tiek paredzēts attiecīgi laika posms ne vēlāk kā līdz piektajai darbnespējas dienai apmeklējuma veikšanai pie ģimenes ārsta vai ārsta palīga, skaidro VM.

Tikmēr, ja tiek gaidīti analīžu rezultāti uz bīstamo infekcijas saslimšanu, tajā skaitā Covid-19, personas personīgu apskati un izmeklēšanu vai darbnespējas lapas noslēgšanu ārsts vai ārsta palīgs var veikt arī vēlāk nekā piektajā dienā no darbnespējas sākuma, taču ne vēlāk kā līdz septītajai dienai no darbnespējas sākuma. VM skaidro, ka šādi nosacījumi nepieciešami, lai pacients ne tikai varētu saņemt ārstniecības personas veiktu veselības stāvokļa novērtējumu un konsultāciju kvalitatīvai un piemērotai tālākai veselības aprūpei, bet arī mazinātu nepamatoti izsniegtu slimības lapu risku un riskus pacientu negodprātīgai rīcībai.