Tiesa turpinās skatīt tā dēvēto "Būvnieku lietu"

Šajā krimināllietā uz apsūdzēto sola sēdies agrākais SIA "Būve stils" valdes priekšsēdētājs Henrijs Girskis, "Būve stils" attīstības direktors Dmitrijs Grigorjevs, kā arī Ritvars Stāmers, Andris Liepiņš, Ilvars Grimza, Andis Upenieks, Andris Gerhards un Jolanta Smaļķe.

Kopš lietas nonākšanas tiesā 2018.gadā tikušas nozīmētas vairākas tiesas sēdes, taču krimināllietas iztiesāšana pēc būtības nav sākta, jo tā vairākkārt tikusi atlikta. 2020.gada 14.septembra tiesas sēdē noskaidrota apsūdzēto personu attieksme pret apsūdzību un konstatēts, ka lietā ir jāveic pierādījumu pārbaude, aģentūru LETA informēja tiesas pārstāve Viktorija Mežance.

Apsūdzētajiem inkriminēti noziegumi pēc Krimināllikuma 218.panta trešās daļas par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, ja tas izdarīts grupā, par ko draud brīvības atņemšana līdz četriem gadiem. Tāpat grupai inkriminēti noziegumi pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas par krāpšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, par ko draud brīvības atņemšana uz laiku uz pieciem gadiem. Grupējums arī apsūdzēts pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja tas izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, par ko draud brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz 12 gadiem.

LETA jau vēstīja, ka minēto lietu Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesai prokuratūra nodeva 2018.gada jūnijā. Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka, neminot apsūdzēto vārdus, aģentūru LETA iepriekš informēja, ka saskaņā ar apsūdzību personas darbojoties organizētā grupā, izmantojot savā kontrolē esošo uzņēmumu datus, rekvizītus un norēķinu kontus, izveidoja faktiski nenotikušu darījumu ķēdes.

Apsūdzētās personas, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam kāda būvniecības uzņēmuma pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas par 2012.gada janvāri - 2014.gada janvāri, tajās iekļāva datus par faktiski nenotikušiem darījumiem ar fiktīviem uzņēmumiem, tādējādi nodarot ar to valsts budžetam zaudējumu lielā apmērā.

Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" agrāk vēstīja, ka šajā lietā septembra sākumā tika notiesāts viens no lietā apsūdzētajiem Anrijs Reinis, kurš sadarbojies ar izmeklēšanu un atzinis savu vainu, tādējādi panākot, ka viņa lieta tiek izskatīta ātrāk par pārējiem. Reinim piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz divarpus gadiem un valstij nodarītā kaitējuma atmaksa 826 337 eiro.

Prokurors Juris Ločmelis intervijā raidījumam skaidroja, ka Reiņa loma nodokļu apiešanas shēmā nebija nozīmīga, un valstij nodarīto kaitējumu notiesāšanas gadījumā būs jāatmaksā arī pārējiem cilvēkiem, ko prokuratūra uzskata par grupas dalībniekiem.

Tā saukto "būvnieku lietu" izmeklē kopš 2014.gada. Kopā par apsūdzētajiem atzīti deviņi cilvēki, ko prokuratūra uzskata par shēmas dalībniekiem.

Kā norādīja raidījums, pirmais tiesas spriedums ieskicē, kā sadalītas lomas starp cilvēkiem, ko prokuratūra uzskata par organizētās grupas dalībniekiem. Prokuratūras versija ir, ka shēmu kopīgi izveidoja Girskis un Grigorjevs. Tomēr galvenā organizatora loma bijusi Grigorjevam. Tieši viņš rūpējies par līdzekļiem fiktīvo uzņēmumu dibināšanai, viltoto dokumentu sagādāšanu un naudas pārskaitīšanu fiktīviem uzņēmumiem.

Savukārt Grigorjevs sameklējis palīgu - Stāmeru, kurš piekritis līdzdarboties apmaiņā pret atlīdzību - 2% no darījuma summām. Stāmers gan sagādājis viltotus dokumentus, gan meklējis cilvēkus, kas varētu kļūt par fiktīvo uzņēmumu amatpersonām. Daži no viņiem piedalījušies aktīvi un jau uzrunājuši citus, bieži - savas paziņas. Vairāki no viņiem arī tagad ir apsūdzēti. Beigās fiktīvo firmu dokumenti nonāca Grigorjeva rokās, prokuratūras versiju ieskicē raidījums.