Apgabaltiesa maija beigās tupinās iztiesāt Dzenīša krimināllietu

Kopā ar Dzenīti šajā lietā apsūdzēts Kristaps Grantskalns un Gints Lazdiņš, kurš uz tiesas sola nonācis arī vairākās citās krimināllietās.

Izskatāmajā lietā apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 177.panta trešās daļas par mēģinājumu iegūt svešu mantu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, lielā apmērā.

Saskaņā ar apsūdzību, krāpšanas shēma paredzēja, ka laika periodā, kad cietušie - potenciālie nekustamo īpašumu pircēji - atrastos ārzemēs, viņu pilnvarotā persona, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā tiesvedībā, ar apsūdzētajiem noslēgtu nekustamā īpašuma pirkuma līgumu par cenu, kas daudzkārt pārsniedz tā tirgus vērtību, iegūstot ekonomiski nesamērīgu tiesību pēcsaistības, kā arī līgumā noteiktu ārkārtīgi īsu samaksas termiņu, kas ļautu līguma nepildīšanas gadījumā sniegt pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu. Apsūdzētie bija paredzējuši prettiesiski saņemto naudu sadalīt savā starpā un izmantot savām vajadzībām.

Viena no apsūdzības epizodēm, kas ir inkriminēta Dzenītim, ir saistīta ar kādreiz plaši izskanējušo projektu "Kāpa", aģentūrai LETA atzina Dzenītis. Viņš norādīja, ka savu vainu inkriminētajā noziegumā neatzīst. Tāpat Dzenītis atgādināja, ka 2011.gadā civillietā par šo projektu tika panākts mierizlīgums.

Kopumā krimināllietā ir četras epizodes par četriem projektiem, kuru kopējā summa ir aptuveni 60 miljoni eiro. Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, viena no epizodēm ir saistīta ar darījumu par zemes gabalu ar nosaukumu "Laveru ezers" Carnikavas pagastā. Otrajā epizodē Lazdiņš pārdeva sev piederošās zemesgabala Jūrmalā, Tallinas ielā, daļas Inārai Teterevai.

Trešajā epizodē runa ir par zemesgabalu Rīgā, Miglas ielā, kas pārdots Borisam Teterevam. Attiecīgi ceturtajā epizodē runa ir par "Kāpas" projektu. Visos šajos gadījumos ir iesaistīta arī Jeļena Lapsa, kas it kā darbojusies kā Teterevu pilnvarotā, bet darījumi notikuši bez cietušo ziņas.

Lazdiņa aizstāvis Viktors Tihonovs iepriekš uzsvēra, ka viņa klients kategoriski noraida savu vainu. Pats Lazdiņš pauda viedokli, ka "šī ir pasūtījuma krimināllieta".

Jau vēstīts, ka iepriekš pirmās instances tiesa visus apsūdzētos attaisnoja. Arī apgabaltiesa skatot lietu apelācijas kārtībā bija nolēmusi negrozīt pirmās instances spriedumu. Lietā tika saņemta kasācijas sūdzība un lietu izskatīja Augstāka tiesa (AT), kura 2022.gada 10.februārī atcēla Rīgas apgabaltiesas lēmumu atstāt negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru trīs lietā apsūdzētie tika attaisnoti.

2024.gada 12.oktobrī Rīgas apgabaltiesa atcēla pirmās instances tiesas spriedumu daļā, taisot šajā daļā jaunu spriedumu, taču arī par šo apsūdzētos pilnībā attaisnojošo apelācijas instances tiesas spriedumu tika iesniegts prokurores protests.

Vēlāk AT atcēla apgabaltiesas spriedumu pilnīgi un nosūtīja lietu jaunai iztiesāšanai Rīgas apgabaltiesā.