Izstādē būs aplūkojami astoņi lielformāta plakāti, kuri ar konkrētu cilvēku likteņstāstu palīdzību demonstrē, ka asiņainās Krievijas metodes nav mainījušās. Apliecinājumam kalpo 13 sieviešu un vīriešu likteņi 20. un 21.gadsimtā. Lielāko daļu iznīcināja tikai tāpēc, ka viņi bija ukraiņi, strādāja savā dzimtenē, runāja dzimtajā valodā. Viņiem visiem, pēc Krievijas iedzīvotāju pārliecības, nebija tiesību uz eksistenci, norāda izstādes rīkotāji.
Komunisms, neticis pienācīgi nosodīts pēc Padomju Savienības sabrukuma, piedzīvoja atkārtošanos laikmetīgajā Krievijā - tagadējā rašismā. Tas izraisīja karu, kura aculiecinieki mēs esam. Tagad Ukrainai ir radusies vēsturiska iespēja atbilstošā kārtībā tikt galā ar savu pagātni. Šīs izstādes materiāli ir viens no soļiem jaunajā desovjetizācijas un deputinizācijas posmā laikmetīgajā Ukrainā, uzsver izstādes autori.
Izstādes atklāšanā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (K), Ukrainas vēstnieks Oleksandrs Miščenko, kā arī pārstāvji no Publiskās atmiņas centra, Ukrainas Valsts arhīva Nacionālās atmiņas institūta un Okupācijas muzeja. Savukārt pirmdien, 5.decembrī, plkst.13 izstādi apmeklēs Valsts prezidents Egils Levits un Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, pasākumā piedalīsies arī Ozola un Miščenko.
Pirmdien, 5.decembrī, plkst.14 Rātsnamā arī notiks konference par okupācijas seku novēršanu. Tajā piedalīsies Ozola, Miščenko, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, Publiskās atmiņas centra valdes priekšsēdētājs Dr.hist., Dr.h.c. Kārlis Kangeris, Ukrainas Valsts arhīva Nacionālās atmiņas institūta direktors Ihors Kuļiks, vēsturnieks Edgars Engīzers un Latvijas Nacionālā arhīva eksperte Agnija Lesničenoka.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri