Pagaidām valdības deklarācijas projektā paredzēta virzība uz to, lai veselības aprūpes valsts finansējums tuvotos 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem, mazinot iedzīvotāju augstos tiešmaksājumus un finansiālās barjeras veselības aprūpes pieejamībai.
LVSADA norāda, ka šāda nostāja nespēs nodrošināt Latvijas konkurētspēju ne tikai Eiropas Savienības (ES) līmenī, bet pat Baltijas valstu starpā. Pirms Covid-19 pandēmijas vidējais vispārējās valdības finansējums veselības aprūpei no visiem izdevumiem ES valstīs bija 15,0%, Igaunijā - 14,4%, Lietuvā - 14,6%, bet Latvijā - tikai 11,1%. Procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP) šie rādītāji būtu attiecīgi 7,0%, 5,7%, 5,1% un 4,2%.
Kā skaidro LVSADA, svarīgi ir abi rādītāji, jo pirmais vairāk raksturo valdības politisko attieksmi pret nozari kā prioritāti, bet otrais - nozarei atvēlēto līdzekļu faktisko pirktspēju tautsaimniecības procesos.
LVSADA norāda, ka novājinātas veselības aprūpes dēļ vēl pirms pandēmijas valstī gadā bija par gandrīz 4000 novēršamas nāves gadījumiem vairāk nekā vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīs.
Lai steidzami mazinātu Latvijas izmiršanas tempu, LVSADA rosina valdības deklarācijā skaidri noteikt, ka iespējami drīz valdības izdevumiem veselības aprūpei ir jāsasniedz vismaz 12% no vispārējās valdības izdevumiem un vismaz 5% no IKP.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri